Tuvāko nedēļu laikā gaidāms Lielbritānijas parlamenta balsojums, kurā lems par atbalstu premjerministres Terēzas Mejas panāktajam "Brexit" vienošanās plānam. Tajā minēts arī vēsturiski jūtīgais Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājums. Skaidrojam, kādēļ tas ir tik nozīmīgs un kādu lomu varētu spēlēt gaidāmajā parlamenta balsojumā.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi 25. novembrī pauda atbalstu diviem būtiskiem "Brexit" dokumentiem. Viens no tiem bija teju 600 lapaspušu garais vienošanās plāns. Dokumentā atrunāti vairāki svarīgi jautājumi par to, kā notiks Lielbritānijas izstāšanās no ES un kādas saistības abas puses uzņemas šī procesa laikā. Otrs ir politiska deklarācija par Lielbritānijas-ES attiecībām pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās.
Lai gan Lielbritānija oficiāli pametīs ES 2019. gada 29. martā, tā turpinās ievērot ES noteikumus un centīsies panākt jaunu tirdzniecības vienošanos ar Briseli līdz pat pārejas perioda beigām 2020. gada decembrī. Tomēr pastāv bažas, ka to neizdosies panākt pat šajā termiņā. Lai izvairītos no situācijas, kad starp ES dalībvalsti Īriju un Apvienotās Karalistes sastāvā esošo Ziemeļīriju ir apsargāta robeža, abas puses vienošanās plānā piekrita, ka Ziemeļīrija varētu turpināt sekot ES noteikumiem arī pēc pārejas perioda beigām.