Vācija un Francija ir pret jaunām sankcijām Krievijai, vēsta laikraksts  (89)

Avīze atsaucas uz avotiem Eiropas Savienības (ES) diplomātu aprindās, ka otrdien Briselē notikušajā Politisko jautājumu un drošības komitejas slēgtajā sēdē Francijas un Vācijas diplomāti paziņojuši, ka šobrīd ir svarīgi veikt pasākumus "uzticības veicināšanai" un sankcijas šādos pasākumos neietilpst.

Tā vietā Francija un Vācija vēlas "turpināt savu diplomātiskos centienus" un šajā kontekstā izskata iespēju piesaistīt Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) Azovas jūras konflikta risināšanā.

Kā ziņots, Krievijas robežapsardzes kuģis svētdien taranēja Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bijis ceļā uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas.

Kad Ukrainas kuģi pēc incidenta devušies atpakaļ uz Odesu, Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot vairākus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, kas aizvesti uz Kerčas ostu Krievijas okupētajā Krimā.

Pavisam uz trim Ukrainas kuģiem - "Jani Kapu", "Berdjanska" un "Ņikopole" - atradās 24 ukraiņu jūrnieki. Ukraina paziņojusi, ka incidentā ievainoti seši ukraiņu jūrnieki, bet Krievija apgalvo, ka - trīs.

27.novembrī Krievijas tiesa anektētajā Krimā uz diviem mēnešiem apcietinājusi 12 no sagūstītajiem ukraiņu jūrniekiem. Pārējiem 12 sagūstītajiem jūrniekiem, ieskaitot ievainotajiem, drošības līdzeklis tiks noteikts trešdien.

Saistībā ar notikušo Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien parakstīja rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī, un pirmdienas vakarā parlaments pieņēma likumu, apstiprinot šo rīkojumu. Karastāvoklis noteikts uz 30 dienām.

Rīkojums paredz ieviest Ukrainā īpašu tiesisko režīmu, lai radītu apstākļus bruņotas agresijas atvairīšanai un nacionālās drošības garantēšanai, draudu novēršanai valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.