Pēc tam, kad Krievijas specdienestu vienības ar spēku uzbruka un sagrāba trīs Ukrainas kuģus un apcietināja to apkalpes locekļus, Kremļa kontrolētie mediji tūlītēji norādīja, ka incidents ir ukraiņu provokācija. Dažādos medijos tika norādīti dažādi pamatojumi, tomēr dominējošais tajos ir viens – Ukrainas kuģi iebraukuši Krievijas ūdeņos. Tā gan nav patiesa informācija.
Krievijas specvienības ukraiņiem uzbruka Melnajā jūrā uz dienvidiem no Krievijas negaidīti bloķētā Kerčas šauruma, kas to savieno ar Azovas jūru.
Lai ukraiņu kuģi iebrauktu Krievijas teritoriālajos ūdeņos, tiem sākotnēji būtu jāpabrauc garām Kerčas šaurumam un jādodas uz Melnās jūras austrumiem, tomēr par to nav ziņojusi ne Krievija, ne Ukraina.
Izslēdzot šo apšaubāmo variantu, pastāv trīs iespējas, kur atradās Ukrainas kuģi:
- Mazāk nekā 12 jūras jūdžu jeb 22,22 kilometru attālumā no Krievijas okupētās Krimas pussalas. Šajā gadījumā Ukrainas kuģi, ņemot vērā starptautisko likumdošanu, atrastos de iure Ukrainas teritoriālajos ūdeņos. Krievija tos uzskata par saviem, bet starptautiskā sabiedrība to nav atzinusi, un tādā gadījumā kuģu pārņemšana ar spēku ir vērtējama kā kārtējais Krievijas uzbrukums ukraiņiem tās teritorijā.
- Kerčas šauruma jūras ceļā. Pat neņemot vērā faktu, ka Kerčas šaurums atrodas okupēto Ukrainas teritoriālo ūdeņu daļā, šajā gadījumā gan Ukrainas, gan arī Krievijas kuģu brīvas pārvietošanās tiesības gan Kerčas šaurumā, gan Azovas jūrā nosaka abu valstu 2003. gada decembrī savstarpēji noslēgtais līgums, kas nosaka, ka Azovas jūra (kuras daļa ir arī Kerčas šaurums), ir abu valstu iekšējā jūra.
- Vairāk nekā 12 jūras jūdžu jeb 22,22 kilometru attālumā no Krievijas okupētās Krimas pussalas jeb atklātā jūrā. Šajā gadījumā uz ukraiņu kuģiem attiecas "Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas" 95. pants par karakuģu imunitāti atklātā jūrā pret jebkuras citas valsts jurisdikciju.
Ukraina apgalvo, ka tās kuģiem uzbrukts atklātā jūrā, taču arī pārējos divos gadījumos Krievijas bruņotais uzbrukums pārkāpj starptautiskās tiesības.
Ukrainas Pagaidām okupēto teritoriju lietu ministrijas izplatītais attēls, kur ar krāsainiem punktiem iezīmēta tās kuģu atrašanās vieta uzbrukuma brīdī:
ANO Ģenerālā Asamblejā jau 1974. gada 14. decembrī rezolūcijā numur 3314 noteikts, ka kādas valsts bruņoto spēku uzbrukums citas valsts jūras spēkiem ir agresija, paziņojumā atzīmē ministrija. "Mēs uzsveram, ka visus aizturētos karavīrus aizsargā starptautiskie cilvēktiesību likumi, īpaši 1949. gada 12. augusta "Ženēvas konvencija par attieksmi pret karagūstekņiem"".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
