Ukrainas varasiestādes veikušas kratīšanu trīs pareizticīgo baznīcās  (44)

Policija un drošības dienests arī pārmeklēja priesteru mājas, pavēstīja reģionālās policijas preses pārstāve, norādot, ka šie garīdznieki atbalsta pareizticīgās baznīcas Krievijas atzaru.

Konstantinopoles patriarhāts oktobrī atzina Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību no Maskavas. Lēmums tika uzņemts ar prieku Kijevā, bet asi nosodīts Maskavā.

Krievijas un Ukrainas attiecības vēl vairāk saasinājās 25. novembrī, kad Krievijas bruņotie spēki Kerčas šaurumā sagrāba trīs Ukrainas jūras spēku kuģus, kas aizvesti uz Kerčas ostu Krievijas okupētajā Krimā. Sagūstītos 24 ukraiņu jūrniekus Krievija apcietinājusi uz diviem mēnešiem un nogādājusi Maskavā.

Policijas preses pārstāve skaidroja, ka kratīšana baznīcās Ukrainas ziemeļos veiktas plašākas izmeklēšanas ietvaros, cenšoties noskaidrot, vai nav pārkāpts likums, kas garantē reliģisko ticību vienlīdzību.

Kratīšanu laikā neviens cilvēks nav aizturēts, viņa piebilda.

Pareizticīgo baznīcas pārstāvis Žitomiras apgabalā sacīja, ka policistiem bija dots rīkojums konfiscēt visu, kas saistīts ar baznīcu, bet likumsargi uzvedušies toleranti.

Pirms trim dienām policija pārmeklēja metropolīta Pavlo mājas. Arī viņš ir saistīts ar Maskavu un pārrauga lielu klosteri Kijevā.

Pareizticīgo baznīca Ukrainā ir sašķelta divos lielos atzaros, no kuriem viens ir solījis lojalitāti Maskavai, bet otru pārrauga Kijevā bāzētais patriarhs Filarets, kuru Maskava neatzīts.

Protestējot pret Ukrainas pareizticīgo baznīcas neatkarības atzīšanu, Krievijas pareizticīgo baznīca paziņoja, ka saraus saites ar Konstantinopoles patriarhātu. Krievijas pareizticīgo baznīca arī paudusi bažas, ka Ukraina izmantos juridiskus līdzekļus vai pat spēku, lai pārņemtu savā kontrolē baznīcas un klosterus, kurus pašreiz kontrolē Krievijas pareizticīgo baznīca.