Melno un Azovas jūru savienojošā Kerčas šauruma blokāde iezīmēja jaunu posmu Krievijas-Ukrainas karā. Ukrainā tas nozīmēja darbu apstāšanos divās būtiskās ostās uz gandrīz divām nedēļām, bet no starptautisko tiesību viedokļa Krievija, noslēdzot jūras vārtus, de facto nelikumīgi pārņēma kontroli pār Azovu. Mēģinājumi sagrābt jūru šaurumus un tādējādi kontrolēt gan tirdzniecības, gan militāro satiksmi bijuši arī iepriekš, tomēr līdz mūsdienām vairumā gadījumu starptautiskā spiediena dēļ ierobežojumi atcelti.
Pasaules intensīvāk izmantotie jūras ceļi šķērso vairākus ar militāriem līdzekļiem viegli kontrolējamus šaurumus, un starptautiskā sabiedrība izsenis ir ieinteresēta nodrošināt tajos brīvu pārvietošanos. Vēsturē ir zināmi vairāki spilgti piemēri, kad kontroles pārņemšana pār kādu no tiem būtiski ietekmē kādu vēsturiski nozīmīgu notikumu vai pat ir iemesls politiskās kartes izmaiņām. Iepazīstinām ar četriem no tiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!