"Skats, kādu pieredzējusi Parīze, ir katastrofāls," sacīja galvaspilsētas mēra Annas Idalgo līdzstrādnieks.
"Vardarbība nebija tik radikāla, bet, postījumi, iespējams, ir pat nopietnāki nekā pirms nedēļas," viņš piebilda.
Vardarbība pieredzēta lielākā skaitā Parīzes rajonu nekā līdz šim, protestu kustībai galvaspilsētā izplešoties arvien vairāk, skaidroja amatpersona.
Parīze nevar atļauties šādas briesmas reizi nedēļā, brīdināja Greguārs, skubinot prezidenta Emanuela Makrona valdību reaģēt, lai krīzi apturētu.
Sagaidāms, ka Makrons, kurš par protestiem neko nav teicis vairākas dienas, valsti uzrunās nākamās nedēļas sākumā.
Premjerministrs Eduārs Filips sacīja, ka prezidents ierosinās soļus dialoga sekmēšanai.
Sestdien Francijā "dzelteno vestu" protestos, kuru gaitā izraisījās demonstrantu sadursmes ar policiju, kopumā aizturēti 1723 cilvēki, svētdien pavēstīja Iekšlietu ministrija.
1220 paturēti apcietinājumā. Kopumā sestdien protestos piedalījās 136 000 cilvēku - aptuveni tikpat, cik 1. decembrī.
Parīzē, kur protestētāji aizdedzināja automašīnas un mēģināja celt barikādes, policija pret demonstrantiem lika lietā ūdens lielgabalus un asaru gāzi.
Atbilstoši vietējo mediju aplēsēm ievainoti 264 cilvēki, arī 39 drošības spēku pārstāvji.
Tā dēvēto dzelteno vestu kustību Francijā sākotnēji izraisīja valdības lēmums paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, bet pakāpeniski tā izvērsusies daudz plašākos protestos, atspoguļojot vispārējo sabiedrības neapmierinātību ar prezidenta Emanuela Makrona politiku.
Makrona atbalsta reitings nokrities līdz rekordzemām atzīmēm. Tā piektdien izplatītās aptaujas datos, ko pēc Francijas mediju "HuffPost" un "Cnews" pasūtījuma veicis pētījumu centrs "YouGov", atbalsts prezidentam noslīdējis līdz 18% līmenim.
Protesti sākās pagājušajā mēnesī, auto īpašniekiem paužot sašutumu par plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu. Taču pakāpeniski protestos sāka skanēt arī citi saukļi, aktīvistiem norādot, ka prezidenta Makrona valdībai vienkāršo cilvēku problēmas nerūp.