Francijas kreisie un labējie radikāļi kā nepietiekamus noraidījuši prezidenta Emanuela Makrona priekšlikumus pacelt minimālo algu un samazināt nodokļus, ko viņš piedāvājis, reaģējot uz "dzelteno vestu" protestiem.
Kreiso radikāļu līderis Žans Liks Melanšons un Sociālistu partijas līderis Olivjē Fors nosodīja Makronu, skaidrojot, ka viņš spēris soļus, par kuriem būs jāmaksā vienkāršiem cilvēkiem, nevis tiem, kuriem ir "milzu bagātības".
Melanšons pieļāva, ka sestdien varētu notikt protestu piektā kārta: "Piektais cēliens pilsoņu revolūcijas sākumam šajā valstī, būs liela mobilizācija." Makrons ir "atteicies no dažām savām fiskālajām kļūdām, un tas ir labi, bet atsakās atzīt, ka tas, kas tiek apstrīdēts, ir viņa aizstāvētais modelis," tviterī skaidroja galēji labējo līdere Marina Lepēna.
Izrādot ievērojamu pretimnākšanu "dzelteno vestu" protestu dalībniekiem, Makrons pirmdien paziņoja, ka, sākot ar nākamo gadu, minimālā mēnešalga tiks palielināta par 100 eiro. Makrons piekāpies arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem, ko ieviesusi viņa valdība.
Francijā protesti sākās pagājušajā mēnesī, auto īpašniekiem paužot sašutumu par plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu. Taču pakāpeniski protestos sāka skanēt arī citi saukļi, aktīvistiem norādot, ka Makrona valdībai vienkāršo cilvēku problēmas nerūp.
Sestdien Francijā "dzelteno vestu" protestos, kuru gaitā izraisījās demonstrantu sadursmes ar policiju, tika aizturēti 1723 cilvēki. Parīzē, kur protestētāji aizdedzināja automašīnas un mēģināja celt barikādes, policija pret demonstrantiem lika lielā ūdens lielgabalus un asaru gāzi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
