Grenlandes ledāji kūst neplānoti strauji, ziņo pētnieki  (29)

Pētījuma laikā izskaitļots, ka 2012. gadā, kad meteorologi fiksējuši karstāko vasaru pētījumu vēsturē, kušana fiksēta uz aptuveni 97% Grenlandes ledāju virsmas. Ūdens līmenis pasaules okeānos no Grenlandes ledājiem tajā vasarā pacēlies par vairāk nekā milimetru. Šāds kušanas ātrums nav pieredzēts vismaz pēdējo 350 gadu laikā. Zinātnieki pieļauj, ka arī pēdējo 7800 gadu laikā nekas līdzīgs Grenlandē nav noticis, tomēr šīs hipotēzes pierādīšanai pagaidām trūkstot pietiekami precīzu datu.

Uz pasaulē lielākās salas atrodama otra lielākā ledus sega tūlīt pēc Antarktīdas. Tā vidēji ir vairāk nekā pusotru kilometru bieza un teorētiski, pilnībā izkūstot, varētu paaugstināt ūdens līmeni pasaules jūrās un okeānos par vairāk nekā septiņiem metriem.

Ūdens līmenis par vairākiem metriem gan nepaaugstināsies pēkšņi, bet jau notiek pa milimetriem, tāpēc pētījuma autori vērš uzmanību uz ietekmi, ko šis fenomens atstāj. Pirmkārt, liela daļa cilvēces dzīvo piekrastē vai vietās, kuras atrodas pat zem jūras līmeņa, un turpmākajās desmitgadēs valstīm būs jādomā par masveida pārcelšanās organizēšanu un dambju būvniecību, kur tas iespējams. Otrkārt, ūdens paaugstināšanās varētu mainīt ūdens temperatūru, un, iespējams, arī okeānu straumes, kas savukārt varētu mainīt klimatu dažādos pasaules reģionos.

Zinātnieki ūdens kušanas ātruma pētījumiem veica vairākus urbumus Grenlandi klājošajā ledus segā, kā arī kādā ledājā, kas atrodas tālāk no salas cietzemes daļas. Šie urbumi ļāvuši apzināt ledāju kušanas un sasalšanas gaitu pēdējo 350 gadu laikā. Zinātnieki secinājuši, ka pēdējo 20 gadu laikā dažādās Grenlandes vietās kušanas intensitāte pieaugusi par 250 līdz pat 575%.

Medijs atzīmē, ka, pieaugot okeānu ūdens līmenim, arī palielinās kušanas ātrums, līdz ar to katru gadu kušana kļūst aizvien straujāka. Tam esot vēl vairāki iemesli. Piemēram, kušanas laikā ledus konsistence kļūst granulētāka, bet tāds ledus absorbē vairāk saules gaismas un tādējādi kūst straujāk. Kušanas laikā ūdens no virskārtas aiztek, bet vairums ledū esošo minerālu paliek, kā dēļ ledus kļūst tumšāks un arī absorbē aizvien vairāk saules gaismas. Savukārt kušanas ūdeņi sasilda ledu, pār kuru tek, veicinot arī tā kušanu.

Pētnieki atzīmē, ka urbuma vietas apsekos arī turpmāk, vērojot izmaiņas. Viņi arī norādījuši, ka galvenais straujākas kušanas rosinātājs ir atmosfēras temperatūras pieaugums, tāpēc mudina steidzami samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju.