Ūdens trūkums un ķīmiskas katastrofas draudi: Doņeckas Filtrācijas stacija karadarbības krustugunīs  (73)

Viens no karstajiem punktiem, kas ilustrē kara radītos izaicinājumus infrastruktūrai un visus kara gadus bijis vietējo un starptautisko novērotāju uzmanības lokā, ir Doņeckas Filtrācijas stacija (DFS), kas ar dzeramo ūdeni nodrošina gandrīz 400 tūkstošus cilvēku abās frontes līnijas pusēs, portāls "Delfi" uzzināja novembrī notikušā vizītē Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Speciālās novērošanas misijas Ukrainā mītnē Kijevā.

EDSO novērošanas misijas mandāts ir fiksēt faktus par pārkāpumiem, nevis norādīt vainīgo pusi, tāpēc arī rakstā nav padziļināti analizēts, kura puse kurā incidentā vainojama, bet apskatīta kara ietekme uz infrastruktūru.

2014. gadā Maskavas atbalstītajiem kaujiniekiem pārņemot atsevišķas Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļas, tajās nodibinot tā sauktās "tautas republikas", šīs teritorijas tika izrautas no vienotās infrastruktūras, enerģijas, ūdens apgādes un transporta sistēmas.

Izveidojās situācija, ka svarīgi infrastruktūras objekti, kas nodrošina apkārtējās teritorijas, nonāca dažādās frontes līnijas pusēs vai neviena nekontrolētajā zonā.

Jasinuvatē esošā Doņeckas Filtrācijas stacija, kas attīra Siverskijdoņecas upes ūdeni, nodrošina ar krāna ūdeni ne vien atsevišķus kaujinieku kontrolē esošās Doņeckas rajonus un piepilsētas, piemēram, Jasinuvati, bet arī valdības pusē esošo Avdijivku un Verhnotorecku – kopumā ap 380 tūkstošiem cilvēku.

DFS formāli atrodas valdības spēku teritorijā, bet faktiski palikusi tā sauktajā pelēkajā zonā, kas atrodas starp abu karojošo pušu aizsardzības pozīcijām. Tās apdraudējumu un biežo nonākšanu uzmanības centrā papildus nosaka tas, ka stacija atrodas tieši pie ceļa un teritorijā, kas potenciāli varētu tikt izmantota uzbrukumam Doņeckai vai, gluži otrādi, uzbrukumam no Doņeckas puses.

Attiecīgi stacijas apkārtnē notiek militārā rosība, bieži izceļas apšaudes un krīt šāviņi, netālu ir pozīcijas. No divām pusēm staciju ieskauj promaskavisko kaujinieku teritorijas, un objekts pat netīši ir karadarbības apdraudēts.

Gandrīz 400 tūkstošu iedzīvotāju nepieciešamība pēc tīra dzeramā ūdens nav vienīgais iemesls, kāpēc DFS nonākšana kauju krustugunīs ir satraucoša.

Ūdens attīrīšanai tiek izmantots hlors, kas tiek uzglabāts tvertnēs turpat uz vietas. Šī gāze Pirmā pasaules kara laikā (un tagad Sīrijas konfliktā) tika izmantota kā ķīmiskais ierocis – tās noplūšana apdzīvotu vietu tuvumā ir īpaši bīstama.

Pētnieciskās žurnālistikas organizācija "Bellingcat" 2017. gadā lēsa, ka karadarbības gaitā tiešs trāpījums ūdens attīrīšanas infrastruktūras hlora krātuvēs Doņeckas apkārtnē (netālu ir arī citas filtrācijas stacijas, piemēram, Horļivkā), potenciāli izplatot hlora mākoņus un radot vides un veselības riskus, vairāk šķiet tikai laika jautājums.

Pat tiešu artilērijas šāviņa trāpījumu Doņeckas Filtrācijas stacijai pirmoreiz ziņots jau 2015. gada maijā. 2016. gada martā DFS pēc apšaudes bija spiesta uz laiku apturēt darbu.

Nākamo trāpījumu DFS piedzīvoja 2016. gada 19. decembrī – šāviņš trāpīja ēkai ar ūdens filtriem, bet vēl divas raķetes nokrita blakus laukā, uzskaita "Bellingcat". Kopumā 2016. gadā apšaudes pa DFS un tās tiešā tuvumā reģistrētas 16 reizes.

Ziņas par trāpījumiem stacijai saņemtas arī 2017. gada janvārī. Savukārt tā paša gada 24. februārī stacijas darbība tika apturēta, kad tai trāpīja vairāki 82 milimetru mīnmetēja šāviņi.

Tobrīd stacijā atradušies vismaz 900 litri sašķidrinātā hlora, tādēļ EDSO savā ziņojumā brīdināja par ķīmiskā piesārņojuma draudiem. Par vides un cilvēku veselības riskiem 2017. gada martā atgādināja arī ANO Humanitāro lietu koordinācijas birojs (OCHA).

"24. februāra teju trāpījums DFS gāzes krātuvei kalpo kā spējš atgādinājums par piesārņojuma un ķimikāliju risku visiem šajā apkārtnē. Šāviņš trāpīja ēkā, kur glabājas vairāk nekā 7000 kilogramu hlora, bet, par laimi, neviena no tilpnēm netika bojāta," ziņoja OCHA.

Uzglabāšanas konteineru bojājumu gadījumā ietu bojā jebkura persona 200 metru rādiusā (tuvākā apdzīvotā vieta atrodas ap 2 km no DFS), brīdināja OCHA. Savukārt 2,4 kilometru rādiusā ap DFS esošie piedzīvotu veselības problēmas. Ļoti būtiskas noplūdes gadījumā 24 stundu laikā būtu jāevakuē visi cilvēki, kas dzīvo līdz 7,4 kilometru attālumā vēja virzienā, skaidroja organizācija.

2017. gada martā apšaudes dēļ stacijai uz vairākām dienām bija jāpārtrauc darbs. Starptautiskais Sarkanais Krusts tolaik organizēja ūdens piegādes iedzīvotājiem ar autocisternām un pieprasīja nodrošināt remontstrādnieku drošu piekļuvi objektam.

Jāpiebilst, ka tieši trāpījumi nav vienīgais iemesls DFS darba apturēšanai – stacijas darbs ir atkarīgs no elektrības, kuras piegādes līnijas bieži tiek bojātas karadarbības rezultātā.

Darbinieku un remontstrādnieku drošība ir viens aspektiem, kas ietekmē stacijas darbu. Tā kā stacija nodrošina ar ūdeni arī Ukrainas nekontrolētās teritorijas, separātistu puse ir garantējusi tās darbinieku drošību.

Taču karā pilnīgu garantiju nav. Piemēram, šogad aprīlī tika atklāta uguns pa darbiniekiem, kas ar autobusu devās uz DFS, – pieci cilvēki tika ievainoti. Rezultātā ūdensapgādi nodrošinošais uzņēmums "Donbasa ūdens" evakuēja darbiniekus un DFS darbs tika apturēts uz piecām dienām, norādīts EDSO ziņojumā par laika periodu no 2017. gada janvāra līdz 2018. gada augustam.

EDSO novērošanas misijā Kijevā "Delfi" uzzināja, ka organizācija cenšas sarunāt un nodrošināt remontstrādnieku drošu piekļuvi bojātajiem infrastruktūras objektiem, lai pēc iespējas ātrāk no bojājumu rašanās brīža atjaunotu pakalpojumus. Taču ne vienmēr viss rit gludi un ir bijuši gadījumi, kad strādnieki iet bojā.

Kopš 2017. gada sākuma līdz šī gada augustam EDSO novērotāji 169 reizes rūpējušies par "klusuma logiem", lai nodrošinātu DFS darbību, un veikuši 720 patruļas DFS apkārtnē, teikts ziņojumā. Taču, par spīti šiem centieniem, joprojām ir reģistrēti uguns pārtraukšanas režīma pārkāpumi DFS tuvumā.

Doņeckas apgabalā galvenais dzeramā ūdens avots ir Siverskijdoņecas upe un ūdens apgādes sistēma sastāv no sūkņu stacijām, atklātiem kanāliem un cauruļvadiem, pa kuriem ūdens no ziemeļiem plūst dienvidu virzienā.

Piemēram, pa Dienviddonbasa cauruļvadu tiek piegādāts dzeramais ūdens 1,2 miljoniem cilvēku abās konflikta pusēs. Šis cauruļvads tika bojāts 2017. gada janvārī. Tās ir divas paralēlas 1,4 metru diametra caurules, kas stiepjas tuvu kontakta līnijai pie Avdijivkas. Viena no caurulēm tika pilnībā pārrauta, bet otra smagi bojāta, nopludinot ap diviem miljoniem litru ūdens stundā.

Promaskaviskie kaujinieki un Ukrainas spēki drošības garantijas "Donbasa ūdens" darbiniekiem cauruļvada remontam deva vien 2018. gada augustā, norāda EDSO. Remontdarbi novērotāju uzraudzībā tika pabeigti oktobra vidū.

Septembrī cauruļvada remontu starp Torecku un Horļivku kopā ar "Donbasa ūdens" darbiniekiem novēroja arī ukraiņu fotogrāfs un žurnālists Oleksandrs Kļimenko.

Viņš norāda, ka karadarbības radītie bojājumi ir tikai daļa stāsta – pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados būvētā ūdensapgādes sistēma ir novecojusi un prasa apkopi un remontu, un savu stāstījumu ilustrē ar cauruļvada attēliem no Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas.

Jau ziņots, ka Krievija 2014. gada pavasarī okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un sāka atbalstīt bruņotus separātistus Ukrainas austrumos. Ukrainas spēku karā par teritoriju atbrīvošanu no prokremliskajiem kaujiniekiem gājuši bojā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.