Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī trešdien paziņoja, ka Francija uz īsu laika periodu drīkstētu pārkāpt Eiropas Savienības (ES) noteiktos budžeta noteikumus, ja tas būtu nepieciešams.
Šāds komentārs izteikts pēc tam, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons, izrādot ievērojamu pretimnākšanu valsti satricinājušo "dzelteno vestu" protestu dalībniekiem, prezentēja jaunu izdevumu plānu, kas varētu palielināt budžeta deficītu.
Intervijā laikrakstam "Le Parisien" Moskovisī norādīja, ka budžeta deficīta limita pārsniegšana varētu tikt ieplānota ierobežotā, īslaicīgā un ārkārtējā veidā.
Komisārs gan uzsver, ka ES noteiktā 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) budžeta deficīta limita pārsniegšana nedrīkstētu turpināties divus gadus pēc kārtas un budžeta deficīts gadā nedrīkstētu pārsniegt 3%.
Francijas valdība šim gadam budžeta deficīta mērķi noteikusi 2,6% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,8%, taču ekonomisti uzskata, ka tagad ieplānotie papildu valsts izdevumi budžeta deficītu 2019.gadā varētu paaugstināt līdz 3%-3,5%.
Ar mērķi valstī apvaldīt vērienīgās protesta akcijas Makrons pirmdien paziņoja, ka, sākot ar nākamo gadu, minimālā mēnešalga tiks palielināta par 100 eiro. Šo pieaugumu finansēs valdība, nevis darba devēji.
Minimālā alga 2018.gadā noteikta 1498 eiro līmenī pirms nodokļu nomaksas un 1185 eiro līmenī pēc nodokļu nomaksas.
Makrons piekāpies arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem, ko ieviesusi viņa valdība. Tāpat prezidents aicināja visus uzņēmumus, kas to var atļauties, piešķirt saviem darbiniekiem gada noslēguma prēmijas, kas netiks apliktas ar nodokli.
Francijā protesti sākās pagājušajā mēnesī, auto īpašniekiem paužot sašutumu par plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu. Taču pakāpeniski protestos sāka skanēt arī citi saukļi, aktīvistiem norādot, ka Makrona valdībai vienkāršo cilvēku problēmas nerūp.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
