Īrijas parlaments ceturtdien pieņēma likumu, kas pirmoreiz legalizē abortus, pēc šī gada maijā notikuša referenduma par šo jautājumu, un premjerministrs Leo Varadkars to nosauca par "vēsturisku momentu".
Jaunais likums ļaus izbeigt grūtniecību līdz 12. grūtniecības nedēļai vai apstākļos, kad grūtnieces dzīvība ir apdraudēta vai ir iespējams nopietns kaitējums viņas veselībai.
Tas arī ļaus izbeigt grūtniecību embrija kroplības gadījumos, kuri var novest līdz embrija nāvei pirms piedzimšanas vai 28 dienu laikā pēc tās.
"Vēsturisks moments īru sievietēm. Paldies visiem, kas atbalstīja," sacīja Varadkars, kurš atbalstīja maijā sarīkoto referendumu, kurā 66% dalībnieku nobalsoja par konstitūcijā noteiktā abortu aizlieguma atcelšanu.
1983. gada referendumā abortu aizliegums tika atbalstīts ar lielu balsu vairākumu, taču vēlētāju aktivitāte bija ļoti zema, un toreiz pie balsošanas urnām devās tikai nedaudz vairāk nekā puse no balsstiesīgajiem.
Pamatojoties uz toreizējā referenduma rezultātiem, sodu likumā tika iekļauta norma, kas par grūtniecības pārtraukšanu paredz 14 gadu ilgu cietumsodu.
Abortu aizlieguma dēļ apmēram 170 000 Īrijas sieviešu kopš 1980.gada bija spiestas doties uz Lielbritāniju, lai abortus izdarītu tur.
Īrija ir lielākoties katoliska valsts, bet baznīcas ietekme pēdējos gados ir samazinājusies.
Pēc minētā likuma pieņemšanas Malta ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur ir pilnīgi aizliegti aborti.
Lai šis likums stātos spēkā, tas vēl ir jāparaksta valsts prezidentam Maiklam Higinsam.