Kosovas parlaments atbalsta armijas izveidošanu  (5)

Kosovas drošības spēku pārveidošanu par profesionālu armiju balsojumā atbalstīja 105 no 120 parlamenta deputātiem. Serbu deputāti šo balsojumu boikotēja. Likums paredz, ka Kosovas drošības spēki tiks pārveidoti par profesionālu armiju, kurā dienēs 5000 karavīri, vēsta RFE/RL.

ASV pauda atbalstu idejai par Kosovas armijas izveidi, taču norādīja, ka šis process var aizņemt vairākus gadus. ASV vēstnieks Prištinā Filips Kosnets norādīja, ka "tas ir tikai dabiski, ka Kosovai, kā suverēnai, neatkarīgai valstij ir pašaizsardzības spējas."

"ASV atkārtoti apliecina atbalstu Kosovas drošības spēku pakāpeniskai pārejai uz spēku ar teritoriālās aizsardzības mandātu, jo tās ir Kosovas suverēnās tiesības. Šodienas balsojums Asamblejā ir pirmais solis šo spēju attīstīšanā," teikts ASV vēstniecības Kosovā paziņojumā.

Paziņojumā teikts, ka reģionālajai stabilitātei nepieciešams, ka Kosova normalizē attiecības ar kaimiņos esošo Serbiju un ka ASV aicina abas puses mazināt saspīlējumu, un izveidot apstākļus, lai veicinātu dialogu. Serbijas premjere Anna Brnabiča norādīja, ka Kosovas armijas izveidošana ir pretrunā ar mēģinājumiem panākt stabilitāti Balkānos.

Amatpersonas norādīja, ka Kosovas drošības spēku pārveidošana par kaujas gatavībā esošu armiju var aizņemt līdz pat 10 gadiem.

Skeptiski uz Kosovas armijas izveidošanu raugās NATO. "NATO atbalsta Kosovas drošības spēku attīstību pie to pašreizējā mandāta. Mainoties mandātam, Ziemeļatlantijas padomei būs jāpārskata tas, cik ļoti saistīta ar Kosovas drošības spēkiem ir NATO," paziņojumā izteicās alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš arī pauda nožēlu, ka lēmums izveidot Kosovas armiju pieņemts par spīti NATO paustajām bažām.

Belgrada, kā arī Kosovā dzīvojošie serbi, kategoriski iestājās pret Kosovas nacionālās armijas izveidošanu, sakot, ka šāds solis būtu pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām un apdraudētu bijušajā Serbijas provincē dzīvojošos serbus. Kosovas politiķi Serbijas bažas gan ir noraidījuši.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār Kosovu 1999. gadā, pēc tam, kad NATO iesaistījās militārajā konfliktā, lai pārtrauktu etnisko albāņu nogalināšanu un izraidīšanu no provinces. 2008. gadā Kosova pasludināja neatkarību, kuru gan nav atzinušas pilnīgi visas pasaules valstis.

Pašreizējais valsts aizsardzības ietvars – Kosovas drošības spēki, sastāv no 2500 karavīriem, kurus apmācījusi NATO un kuru uzdevumos ietilpst reaģēšana uz krīzes situāciju, civilās aizsardzības nodrošināšana un munīcijas iznīcināšana.