Makrons atcēlis braucienu uz Biaricu, kur bija plānots apspriest G7 samitu, kuru nākamgad rīkos Francija. Tā vietā prezidents sasauca tikšanos ar ministriem, lai apspriestu sabiedrisko debašu organizēšanu, pavēstījis avots.
Protesti Francijā sākās 17. novembrī kā reakcija uz plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret prezidenta Emanuela Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.
Demonstrācijas Francijā notika arī sestdien, taču protestētāju skaits, kaut mērāms tūkstošos, bija krietni mazāks nekā iepriekšējās nedēļās.
Piekāpjoties protestētājiem, Makrons apsolījis, ka, sākot ar nākamo gadu, minimālā mēnešalga tiks palielināta par 100 eiro. Šo pieaugumu finansēs valdība, nevis darba devēji.
Makrons piekāpies arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem, ko ieviesa viņa valdība. Tāpat prezidents aicinājis visus uzņēmumus, kas to var atļauties, piešķirt saviem darbiniekiem gada noslēguma prēmijas, kas netiks apliktas ar nodokli.
Francijas premjerministrs Eduārs Filips svētdien apstiprināja, ka šie pasākumi kopumā izmaksās aptuveni desmit miljardus eiro.
Izmaiņas nodokļos un valsts izdevumu samazināšana palīdzēs segt aptuveni četrus miljardus eiro no šīs summas, laikrakstam "Les Echos" norādīja Filips.
Valdība plāno samazināt valsts izdevumus par vienu līdz 1,5 miljardiem eiro, kā arī ietaupīt 1,8 miljardus eiro, atliekot plānotos uzņēmuma nodokļu samazinājumus, sacīja premjerministrs.
Vēl 500 miljonus plānots iegūt no jaunā nodokļa lielajām digitālajām kompānijām, viņš piebilda, apstiprinot, ka Francija plāno ieviest savu nodokli vēl pirms vienošanās Eiropas līmenī.
Filips sacīja, ka visu šo pasākumu rezultātā Francijas budžeta deficīts 2019.gadā būs 3,2% no iekšzemes kopprodukta. Deficīts tādejādi pārsniegs Eiropas Savienības (ES) noteiktos griestus, kas ir 3% no IKP, ko Makrons bija solījis ievērot.
Francija savu budžeta deficītu samazināja zem 3% no IKP pagājušajā gadā, kas bija pirmā reize kopš globālās ekonomikas krīzes 2008. gadā. Reaģējot uz to, ES jūnijā pārtrauca disciplināro procedūru par pārmērīgu deficītu, ko tā sāka pret Franciju 2009. gadā.
Francijas ministri apgalvo, ka budžeta deficīta pieaugums būs tikai vienu gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
