Speciālisti lidostas būvei piemēroto ledāju atraduši vien desmit kilometrus no Ķīnas zinātniskās stacijas. Viņi veikuši testa urbumus ledū, kā arī turpinās novērtēt tā struktūru pirms ķersies pie izbūves plānošanas. Tā dēvētajam zilajam ledum esot labi blīvuma, trieciena izturības un stabilitātes parametri, lai uz tā celtu tādus stratēģiski nozīmīgus objektus kā lidosta.
Ķīna gan nebūt nebūs pirmā valsts, kurai ir sava lidosta Antarktīdā. Jau līdz šim dažādas valstis uz zilā ledus laukiem uzcēlušas kopumā astoņas lidostas un lidlaukus. Gan "Y-20", gan "Airbus" un "Boeing" lielie laineri jau šobrīd var nosēsties salā esošajās lidostās, bez vajadzības īpaši pielāgot lidmašīnas. Tomēr virknei sniegā veidoto lidlauku nepieciešama regulāra sniega segas uzturēšana, un nosēsties tajos var tikai salīdzinoši nelielas lidmašīnas, kuras iepriekš aprīkotas ar slēpēm.
Ķīnai Antarktīdā ir izbūvētas četras izpētes stacijas un piektā patlaban tiekot būvēta, tomēr darbus apgrūtinot savas lidostas neesamība. Līdz šim ķīnieši izmantojuši Krievijas lidlauku "Progress", bet novembrī uzsākuši paši sava būvniecību netālu no Žongsanas izpētes stacijas (kartē). Tomēr arī tas spēšot uzņemt tikai vieglas lidmašīnas, iepriekš ziņoja "Financial Times", tāpēc tagad uzsākta gatavošanās lidostas būvniecībai.
Medijs norāda, ka zinātniekiem līdz šim bijis ļoti sarežģīti Antarktīdā nogādāt ekipējumu un pārtiku, kā arī pārvest uz Ķīnu paraugus un atkritumus, bet iespēja ierasties kontinentā ar lielajām lidmašīnām, šīs problēmas novērstu. Vēl oktobrī ķīniešu speciālisti devušies savā 35. misijā uz Antarktīdu, un šoreiz uz pētnieciskā ledlauža "Xuelong" kontinentā nogādājuši kopumā 1605 tonnas kravas.
Ķīnas valsts kontrolētais medijs atzīmē, ka lidostas esamība Antarktīdā parāda valsts augstās pētniecības iespējas, kā arī uzlabos valsts spēju būt klātesošai reģionā. Tiek pieļauts, ka lidostu pēc tās pabeigšanas par noteiktu maksu varētu ļaut izmantot arī citu valstu ekspedīcijām.