EP šogad pieņemtie lēmumi, kas ietekmēs ikviena ikdienu  (28)

Esošais eiroparlamentāriešu sasaukums kopš 2014. gada pieņēmis 971 tiesību aktu. Jau nākamgad, 25. maijā, notiks EP vēlēšanas, 27 ES dalībvalstu pilsoņiem izvēloties jaunus 705 priekšstāvjus. Darbu jaunais EP sasaukums sāks jūlijā.

Iepazīstinām ar desmit EP biroja Latvijā apkopotajiem būtiskākajiem šogad pieņemtajiem EP lēmumiem, kas ietekmēs ikviena eiropieša, arī latviešu ikdienu:

EP īpašā komiteja terorisma jautājumu izpētei (TERR), rūpīgi izvērtējot pretterorisma pasākumu un politikas trūkumus ES, sagatavojusi konkrētus priekšlikumus jaunai ES stratēģijai - efektīvākai cīņai ar radikalizāciju, labākai datu apmaiņai un terorisma upuru atbalstam.

Būtiskākie eiroparlamentāriešu priekšlikumi:

Šogad modernizēta Šengenas informācijas sistēma – visplašāk izmantotā datubāze drošībai un robežu pārvaldībai Eiropā.

2018. gadā EP apstiprināja trīs ES likumus, lai to uzlabotu, un sistēma palīdzētu cīņai pret terorismu, pārrobežu noziegumiem un nelegālu migrāciju. Patlaban pieeja Šengenas informācijas sistēmai ir robežkontrolei, policijai, muitai, tiesai un migrācijas iestādēm. Līdz ar šo reformu, paziņojumiem piekļūs arī Eiropols, kā arī paziņojumiem saistībā ar tās uzdevumiem - Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

EP atbalstīja arī jaunu ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS), kas no 2021. gada ļaus pārbaudīt ceļotājus vēl pirms iebraukšanas ES. Iebraukšanas atļauja maksās septiņus eiro, bet no maksas būs atbrīvoti bērni līdz 18 gadu vecumam un cilvēki, kas vecāki par 70 gadiem. Ceļotāji, kas varētu radīt drošības, nelegālas imigrācijas vai epidemioloģiskus draudus, atļauju nesaņems.

Jauna sistēma attieksies uz vairāk nekā 60 valstīm un teritorijām, kuru pilsoņiem ieceļošanai ES nav nepieciešama vīza. Viņiem pirms došanās ceļā būs jāaizpilda elektroniska anketa, kurā jānorāda personas dati (vārds, dzimšanas laiks un vieta, dzimums un pilsonība), informācija par ceļošanas dokumentu (derīgums, izdevējvalsts), mājas adrese un kontaktinformācija, kā arī valsts, kurā paredzēta ieceļošana ES.

Ņemot vērā, ka atšķirības ES dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi, jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei situāciju ļaus uzlabot.

Jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai pirmoreiz visas ES mērogā definē noziedzīgus nodarījumus finanšu darījumos. Tie nosaka minimālā soda sankcijas, piemēram, bargākajam sodam par naudas atmazgāšanu būs jābūt vismaz četru gadu ieslodzījumam, kā arī jaunas sankcijas – par naudas atmazgāšanu sodīti cilvēki nevarēs kandidēt vēlēšanās, ieņemt ierēdņa amatu vai saņemt publisku finansējumu.

Jaunie noteikumi ļaus varas iestādēm reģistrēt informāciju par skaidras naudas, tostarp zelta un nepersonalizētu norēķinu karšu, apriti zem pašlaik noteiktā 10 000 eiro sliekšņa un, rodoties aizdomām par kriminālu aktivitāti, uz laiku arestēt līdzekļus, kā arī liks deklarēt "nepavadītus" naudas sūtījumus, piemēram, pa pastu.

Šogad pieņemts likums, kas turpmāk liegs ierobežot cilvēku iepirkšanos citās ES valstīs bāzētās interneta vietnēs.

Turpmāk pārdevēji nedrīkstēs bloķēt pieeju pircējiem no citām ES valstīm vai novirzīt pircēju uz citu lapu viņa atrašanās vietas dēļ. Turklāt pārdevējiem būs jāpiemēro vienlīdzīgi nosacījumi pircējiem no visām ES valstīm – jānodrošina vienādas cenas un noteikumi.

Šogad pētījumā atklāts, ka 63% mājas lapu neļauj iepirkties klientiem no citām ES valstīm, bet saskaņā ar jaunajiem noteikumiem patērētāji varēs brīvi izvēlēties mājas lapu, kurā iegādāties preces vai pakalpojumus, un pārdevējs nedrīkstēs bloķēt pieeju lapai vai novirzīt pircēju uz citu lapu viņa dzīvesvietas vai pat tikai atrašanās vietas dēļ. Līdz ar to pircējiem tiešsaistē būs plašākas iespējas pirkt preces, rezervēt naktsmītnes vai iegādāties mūzikas festivālu biļetes.

Noteikti cenu griesti ES telefonsarunām un brīdināšanas sistēmu ārkārtas gadījumiem.

Jaunie telekomunikāciju noteikumi nosaka ES iekšzemes zvanu cenu griestus: no 2019. gada 15. maija zvani nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, SMS - par sešiem centiem. Tāpat visām ES valstīm būs jāievieš "apgrieztā 112 sistēma", kas ārkārtas situācijās ļaus ar īsziņu vai mobilās lietotnes starpniecību informēt iedzīvotājus attiecīgajā apvidū.

Jaunie noteikumi arī pasargās viedtālruņu lietotājus, nosakot stingrākas drošības prasības. Saskaņā ar tiem lietotāji mēnesi pēc līguma beigšanās varēs saglabāt savu tālruņa numuru, kā arī iegūs tiesības saņemt neizmantotas priekšapmaksas atmaksu līguma pārtraukšanas gadījumā. Tāpat lietotāji varēs saņemt kompensāciju, ja operatoru maiņa ieilgs.

Noteikumi arī paredz lielāku prognozējamību telekomunikāciju operatoriem, lai veicinātu ieguldījumus infrastruktūrā un 5G tīklu izbūvē.

Dodot zaļo gaismu ES-Japānas tirdzniecības nolīgumam, šogad panākta līdz šim vērienīgākā ES divpusējā tirdzniecības vienošanās.

Tā atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par aptuveni vienu miljardu eiro. Lielākie ieguvēji Eiropas Savienībā būs vīna, stipro alkoholisko dzērienu, gaļas, piena produktu, tekstilizstrādājumu, ādas izstrādājumu tirgotāji, kā arī dzelzceļa pakalpojumu sniedzēji un mazie un vidējie uzņēmumi.

Līgums, kas spēkā stāsies 2019. gada 1. februārī, radīs ap 600 miljonu cilvēku lielu tirdzniecības zonu, kas aptvers trešdaļu pasaules IKP un 40% pasaules tirdzniecības.

Šogad EP pieņēma četrus likumus saistībā ar aprites ekonomiku jeb sistēmu atkritumu apjoma samazināšanai, nodrošinot pēc iespējas ilgāku materiālu un produktu izmantošanu un veicinot to pārstrādi un atjaunošanu.

Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji vienojās noteikt vērienīgus atkritumu pārstrādes mērķus: pārstrādāt līdz 55% atkritumu 2025. gadā un 65% – 2035. gadā. Savukārt poligonos eiroparlamentārieši 2035. gadā vienojās noglabāt ne vairāk kā 10% atkritumu,

EP arī izteica aicinājumu dalībvalstīm līdz 2030. gadam par 50% samazināt pārtikas atkritumus. Krasie likumi pieņemti, ņemot vērā, ka labāka atkritumu apsaimniekošana var uzlabot situāciju vides un veselības jomā, kā arī sniegt ieguldījumu cīņā ar klimata pārmaiņām.

EP šoruden pieņēma vienojošu pozīciju sarunām ar ES dalībvalstu atbildīgajiem ministriem. kura aicina atbalstīt tādu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu kā šķīvji, ēdamrīki, salmiņi, vates kociņi un balonu kātiņi aprites aizliegumu ES tirgū.

Šie atkritumi Eiropā veido 70% no jūras piedrazojuma. Aizliegums stātos spēkā 2021. gadā.

Attiecībā uz plastmasas izstrādājumiem, kam aizstājēji no alternatīviem materiāliem šobrīd nav pieejami, dalībvalstīm būs jāievieš pasākumi šo produktu patēriņa samazināšanai par vismaz 25% līdz 2025. gadam.

Samazināšanas mērķi attieksies uz pārtikas un dzērienu vienreizlietojamo plastmasas taru: hamburgeru iepakojumi, sendviču kastītes, trauciņi, kas paredzēti augļiem, dārzeņiem, desertiem vai saldējumam. Dalībvalstīm jāizstrādā nacionāli plāni, kuri stimulēs ražotājus izmantot izstrādājumus, kas piemēroti vairākkārtīgai izmantošanai, kā arī veicinās izstrādājumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.

Attiecībā uz atlikušajām preču grupām, kā plastmasas dzērienu pudeles, tiks ieviesti mērķi, saskaņā ar kuriem līdz 2025. gadam dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek savākti un pārstrādāti vismaz 90% plastmasas materiāla.

EP šogad noteica vērienīgus mērķus atjaunojamo resursu un energoefektivitātes jomās, kas spēlēs būtisku lomu turpmākā Eiropas Savienības dalībvalstu klimata politikas īstenošanā.

Plāni paredz, ka līdz 2030. gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%, kas ļaus samazināt rēķinus, atkarību no naftas un gāzes piegādātājiem, uzlabos gaisa kvalitāti un saudzēs klimatu. Savukārt atjaunojamo energoresursu īpatsvaram patēriņā jāsasniedz vismaz 32%. Abus mērķus paredzēts pārskatīt 2023. gadā, bet to līmeni var vien paaugstināt, ne pazemināt. Jaunie noteikumi dos ES iedzīvotājiem tiesības ražot atjaunojamo enerģiju pašu patēriņam un pārdot neizmantoto enerģiju.

Eiroparlamentārieši atbalstīja arī dalībvalstu mērķu noteikšanu klimata aizsardzībai un mežsaimniecības attīstībai, mežu izciršanu pilnībā kompensējot ar jauniem stādījumiem. Nacionālie mērķi ir daļa no ES apņemšanās līdz 2030. gadam par 30% samazināt CO2 emisijas salīdzinot ar 2005. gadu.

EP atjaunināja ēku energoefektivitātes direktīvu, nosakot mērķi līdz 2050. gadam veicināt ēku būvniecību ar energopatēriņu tuvu nullei. Noteiktas arī elektromobilitātes prasības jaunām un renovētām ēkām.

Ar EP lēmumu tika galēji apstiprināts plāns, tiesiskais regulējums un finansējums, lai atbalstītu Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera pirms diviem gadiem izteikto iniciatīvu dibināt Solidaritātes korpusu, kas Eiropas jauniešiem līdz 30 gadu vecumam ļautu brīvprātīgi iesaistīties vai strādāt projektos visā ES.

No 2018. līdz 2020. gadam programmai atvēlēti 375,6 miljoni eiro. 90% līdzekļu paredzēti brīvprātīgā darba atbalstam, bet 10% profesionālajam programmas atzaram. EK piedāvājusi nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam programmas īstenošanai piešķirt 1,26 miljardus eiro.

Tā kā iniciatīva izziņota 2016. gadā, dalībai tajā reģistrējušies jau vairāk nekā 70 000 cilvēku, un gandrīz 7000 piedalījušies programmas aktivitātēs. Lai iesaistītos programmas aktivitātēs, interesentiem jāreģistrējas un jāizvēlas iepriekš apstiprinātu organizāciju projekti. Kā organizācijas, tā interesenti var reģistrēties īpaši izveidotā portālā.

Dalība brīvprātīgā darba projektos nedrīkstēs ilgt vairāk nekā 12 mēnešus, bet apmaksāta darba līgumi būs jāslēdz vismaz uz trīs mēnešiem. Visām iesaistītajām organizācijām būs nepieciešama "kvalitātes zīme", kas apliecinās, ka tās spēj piedāvāt augstvērtīgas brīvprātīgā darba iespējas.