Piektdien pieņemtais dekrēts ir mazāk stingrs nekā valdības trešdien izteiktie priekšlikumi, kuri trešdien izraisīja akciju cenu krišanos Bukarestes biržā.
"Mēs pieņemam jaunu pasākumu kopumu, lai palielinātu rumāņu labklājību un investīciju līmeni un koriģētu negodīgu praksi enerģētikas un banku sektoros", piektdienas vakarā paziņoja premjerministre Viorika Denčile valdības sēdē, kurā tika pieņemts šis dekrēts.
Valdība īsteno šos pasākumus, lai paturētu savu budžeta deficītu zem Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr uzņēmumi ir neapmierināti, ka nav notikusi iepriekšēja konsultēšanās ar tiem.
Rumānija ir starp ES valstīm, kuru ekonomika aug visstraujāk, bet šogad pieņemti lēmumi palielināt valsts sektorā strādājošo algas un pensijas, kā arī nodokļu pazemināšana, ir samazinājuši valsts līdzekļus.
Jaunie noteikumi paredz nodevu banku aktīviem, ja starpbanku kreditēšanas likmes pārsniedz 2%, un valdība to ir nodēvējusi par "nodokli alkatībai".
Energokompānijas tiks apliktas ar nodokli 2% apmērā no to apgrozījuma.
Nākamajos trijos gados Rumānijā arī būs noteikta maksimālā robeža gāzes un elektroenerģijas cenām pašmāju patērētājiem, bet tā attieksies tikai uz nedaudziem rūpnieciskajiem patērētājiem.
Austrijas kanclers Sebastians Kurcs, piektdien apmeklējot Bukaresti, kritizēja šos Rumānijas valdības plānus.
Valdības noteiktie pasākumi var skart ārvalstu uzņēmumus Rumānijā, tai skaitā Austrijas naftas kompāniju OMV.
"Es neuztraucos par Austrijas kompānijām. Tās var sakravāties un aiziet, tāpēc es neuztraucos par tām, bet par Rumānijas ekonomiku", teica Kurcs, piebilstot, ka jaunie nodokļi var traucēt investīcijām un kaitēt ekonomikas izaugsmei.
Investoru grupējumi aicināja valdību nepieņemt jaunos pasākumus, jo tie varētu izraisīt "ekonomisku krīzi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
