Vācijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Ēberhards Corns ceturtdien atklājis, ka apsver militāro speciālistu rekrutēšanu citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, ņemot vērā to trūkumu Vācijā.
Corns intervijā mediju grupai "Funke" sacīja, ka ārvalstu speciālistu pieņemšana darbā Vācijas armijā ir viena no iespējām, kas tiek aplūkotas. Šī ideja jau iepriekš izskanējusi ES, kur izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus. Sevišķi bloka austrumu valstis bažījas, ka Vācija aizvilinās viņu militāros speciālistus, piedāvājot augstākas algas.
"Protams, mums jābūt uzmanīgiem, lai mēs netiekam uztverti kā konkurenti mūsu Eiropas partneru vidū," atzina Corns. Arī Vācijā šī ideja uztverta pretrunīgi, kritiķiem paužot bažas par "algotņu armijas" izveidošanos lojālu pilsoņu-karavīru armijas vietā.
Viens no variantiem būtu meklēt speciālistus tikai tajās ES valstīs, kas pašas lūkojas pēc jauniesaucamajiem ārvalstīs, un tikai pamatojoties uz divpusējiem līgumiem, ziņo "Funke".
Vispārējā karaklausība Vācijā tika atcelta 2011.gadā, Bundesvēru pārveidojot par profesionālo armiju. Pēdējos gados armijai reizēm bijušas problēmas nodrošināt pietiekamu skaitu piemērotu jauniesaucamo, tādēļ izvērstas reklāmas kampaņas tradicionālajos un sociālajos medijos.
Pašreiz Vācijas armijā dien aptuveni 182 000 karavīru, kuru skaitu līdz 2025.gadam plānots palielināt līdz 203 000, laikrakstam "Rheinische Post" atklāja aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena.
Vācijas mediji ziņo, ka jaunā rekrutēšanas kampaņa varētu tikt vērsta pret 530 000 cilvēku no citām ES valstīm, kas ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem un dzīvo Vācijā. Lai tiktu dienestā, viņiem būtu jārunā vāciski, jāiegūst no policijas atzinums par labu uzvedību un jāsola uzticība Vācijas valstij.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
