ASV brīdina 'Nord Stream 2' projektā iesaistītās kompānijas par iespējamām sankcijām  (105)

Vēstulē šīm kompānijām vēstnieks atgādinājis, ka saskaņā ar 2017. gadā pieņemto ASV lēmumu par sankciju vēršanu pret Vašingtonas pretiniekiem (CAATSA) ar šādu sankciju iespējamību jārēķinās "ikvienai kompānijai, kas darbojas Krievijas enerģētikas eksporta cauruļvadu nozarē".

Kā uzsvēris Grenels, kas ir ciešs ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais, šī vēstule nav jāuztver kā iebiedēšana, bet kā "nepārprotams atgādinājums par ASV politiku".

"Vienīgā lieta, ko šai situācijā var uzlūkot kā šantāžu, ir iespēja, ka Kremļa rokās būs sviras gāzes piegāžu kontrolēšanai," viņš izteicies.

Krievijas un Vācijas kopīgais projekts "Nord Stream 2" raisa bažas, ka Maskava iegūs pārlieku lielu kontroli pār Eiropu, īpaši kaitējot Polijai un Ukrainai. Triju Baltijas valstu un Polijas parlamentu spīkeri pērn kopīgā vēstulē brīdināja citu Eiropas valstu parlamentus, ka šis gāzesvads ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinās Eiropas atkarību no Krievijas, bet Eiropas Parlaments pagājušajā mēnesī pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja "Nord Stream 2" būvi.

"Nord Stream 2" projektā līdz ar Krievijas koncernu "Gazprom" iesaistītas Vācijas kompānijas "Wintershall" un "Uniper", Nīderlandes un Lielbritānijas "Shell", Francijas "Engie" un Austrijas OMV.

ASV vēstnieks uzsvēris, ka firmas, kas atbalsta gāzesvadus "Nord Stream 2" un "TurkStream", "aktīvi grauj drošību Ukrainā un Eiropā".

Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele, ko šai jautājumā atbalsta Francija un Austrija, līdz pat šim uzsvērusi, ka "Nord Stream 2" ir "tīri ekonomisks projekts", kas nodrošinās lētākas un drošākas gāzes piegādes.

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss nesen paziņoja, ka "par Eiropas enerģētikas politiku jālemj Eiropā, nevis Amerikas Savienotajās Valstīs".

Iepriekš Māss izteicies, ka Vācija "izrāvusi no Krievijas solījumu" saglabāt gāzes tranzītu caur Ukrainu pēc 2019. gada, kad plānota gāzes "Nord Stream 2" darbības uzsākšana.