Turcija pirmdien solīja turpināt cīņu pret ASV atbalstītajiem Sīrijas kurdu kaujiniekiem, šādu apņemšanos paužot pēc ASV prezidenta Donalda Trampa svētdien izteiktajiem draudiem, ka Turcija tiks ekonomiski sagrauta, ja tā uzbruks kurdiem.
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana preses sekretārs Ibrahims Kalins tviterī skaidroja, ka "nav atšķirības" starp džihādistu grupējumu "Islāma valsts" un Sīrijas kurdu Tautas aizsardzības vienību (YPG) kaujiniekiem.
"Mēs turpināsim cīņu pret tiem visiem," viņš uzsvēra.
"Teroristi nevar būt jūsu partneri un sabiedroti," vēršoties pie Trampa tviterī, skaidroja Kalins. "Turcija sagaida, ka ASV godās mūsu stratēģisko partnerību, un nevēlas, lai to aizēno teroristu propaganda."
Neraugoties uz to, ka YPG bijusi izšķiroša loma uzvarās Sīrijā karā pret "Islāma valsti", to, ka Vašingtona Sīrijas kurdu kaujiniekus uzskata par sabiedrotajiem un tos militāri atbalsta, Ankara YPG dēvē par Turcijā ārpus likuma izsludinātās Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) - bruņotā separātistu grupējuma - atzaru.
Kalins norādīja, ka tā ir "liktenīga kļūda - pielīdzināt Sīrijas kurdus PKK", skaidrojot, ka Turcija cīnās ar teroristiem, nevis Sīrijas kurdiem.
Tramps svētdien brīdināja Turciju par ekonomisku sagrāvi, ja tā pēc ASV karaspēka atvilkšanas no Sīrijas uzbruks kurdu spēkiem, vienlaikus prezidents mudināja kurdus neprovocēt Ankaru.
Trampa pēkšņais 19. decembra paziņojums, ka no Sīrijas tiks izvesti 2000 tur dislocētie ASV karavīri, radīja satraukumu Vašingtonas amatpersonu vidū un ASV sabiedrotajos ārzemēs, bet ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss atkāpās no amata.
Tramps pēc sava sākotnējā paziņojuma, kas sabiedrotos pārsteidza nesagatavotus, kā arī izraisīja satraukumu Sīrijas kurdos, vēlāk skaidroja, ka karaspēka izvešana notikšot lēni.
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo vēlāk sacīja, ka ASV strādā pie tā, lai garantētu, ka "turki neslaktē kurdus".
Sīrijas kurdu kaujinieki bija galvenais ASV sabiedrotais Sīrijā sauszemes operācijā pret "Islāma valsti".
Sīrijas kurdi, bažījoties, ka Turcija var īstenot savus draudus un līdz ar amerikāņu aiziešanu uzsākt uzbrukumu kurdiem, valsts stratēģiski svarīgajās teritorijās valsts ziemeļos aicinājuši izvietot Sīrijas valdības karaspēku.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011. gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Saskaņā ar dažu opozīcijas aktīvistu aplēsēm kopējais upuru skaits jau pārsniedzis 400 000.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
