Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien apstiprināja noteikumu projektu, kas paredz nākotnē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, ierobežot vai pavisam apturēt maksājumus no ES budžeta.
Eiropas Komisijai (EK) saskaņā ar noteikumiem būtu tiesības konstatēt "vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs" un izvēlēties atbilstošākās sankcijas, piemēram, apturēt maksājumus vai samazināt priekšfinansējumu. Lai uzskatītu, ka valstī ir apdraudēts tiesiskums, EK būs jākonstatē trūkumi vienā vai vairākās no šīm jomām:
- pienācīga to iestāžu darbība, kuras īsteno ES budžetu;
- to iestāžu pienācīga darbība, kuras veic finanšu kontroli un uzraudzību;
- pienācīga krāpšanas (arī nodokļu krāpšanas), korupcijas vai citu ES budžeta īstenošanu ietekmējošu pārkāpumu izmeklēšana;
- lietu izskatīšana neatkarīgās tiesās;
- nepamatoti izmaksātu līdzekļu atguve;
- izvairīšanās no nodokļu maksāšanas sodīšana;
- Sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru (ja valsts ir iesaistīta tās izveidē).
"Tiesiskuma un citu ES vērtību ievērošana ir Eiropas projekta pamatprincipi. Neviena valsts tos nedrīkst pārkāpt, neizjūtot sekas," norāda EP Budžeta komitejas ziņotāja Eidera Gardiasavala Ruviala.
Līdz šim lielāko kritiku no EK puses par pārkāpumiem tiesiskuma jomā izpelnījušās Ungārija un Polija (foto no kreisās premjeri Viktors Orbans un Mateušs Moraveckis), kurās valdošās partijas faktiski pārņēmušas savā kontrolē medijus, reformu ceļā pakļauj tiesu sistēmu un asi vēršas pret opozīciju. Abas valstis apsūdzības noraida.
Paredzēts, ka EK konsultētu īpaša neatkarīgu tiesību un finanšu jomas ekspertu grupa. Tās sastāvā būtu pa vienam katras ES dalībvalsts apstiprinātam loceklim, bet vēl piecus apstiprinātu EP. Katru gadu ekspertu grupa izvērtētu situāciju visās dalībvalstīs, un tās secinājumi būtu publiski pieejami.
Atkarībā no fiksēto pārkāpumu vēriena EK varētu pieņemt lēmumu par vienu vai vairākām soda sankcijām, piemēram, saistību apturēšanu, maksājumu termiņu pārtraukšana, priekšfinansējuma samazināšana un maksājumu apturēšana.
Ja vien EK lēmumā nebūtu norādīts citādi, valstij joprojām būtu jāturpina attiecīgo ES programmu īstenošana un jāveic maksājumi galīgajiem saņēmējiem, piemēram, zinātniekiem vai nevalstiskajām organizācijām. Komisijai būtu pienākums sniegt atbalstu galīgajiem saņēmējiem un rūpēties, lai viņiem tiktu izmaksātas saņemamās summas. "Svarīgākais jaunā mehānisma aspekts ir galīgo saņēmēju aizsardzība - mūsu grozījumi Komisijas priekšlikumā to ir stiprinājuši," skaidro EP Budžeta kontroles komitejas ziņotājs Petri Sarvamā.
Pieņemot lēmumu par sankcijām, EK Eiropas Parlamentam un ES Padomei nosūtītu priekšlikumu atbilstošo summu pārvietot uz budžeta rezervi. Lēmums stātos spēkā pēc četrām nedēļām, ja Parlaments vai ES Padome šajā laikā to nenoraidītu vai negrozītu. Tā kā lēmums ES Padomē būtu jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tad atsevišķa dalībvalsts to nevarētu bloķēt. Eiropas Komisijai konstatējot, ka pārkāpumi ir novērsti, tāda pati procedūra tiktu piemērota, lai iesaldētos līdzekļus atbloķētu.
Noteikumu projekts drīzumā tiks apspriests ar ES dalībvalstu ministru veidoto ES Padomi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
