Viena no kopā 20 līdz šim neatklātām Ziemeļkorejas raķešu bāzēm kalpo par raķešu štābu, teikts jaunākajā 'Beyond Parallel" veiktajā pētījumā, kura izstrādi atbalstījusi "Center for Strategic and International Studies" (CSIS) domnīca.
Pētījumā teikts, ka Sinori raķešu darbības bāze un "Nodong" raķetes, kas tajā ir izvietotas, ir daļa no Ziemeļkorejas militārajā kodolstratēģijā, sniedzot iespēju veikt kodol vai konvencionālu pirmo triecienu pret mērķiem visā Korejas pussalā un lielākajā daļā Japānas.
Tāpat atklāts, ka bāzi no uzbrukuma aizsargā netālu izvietotas pretgaisa aizsardzības artilērija. Šai bāzei ir svarīga loma Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmā, atsaucoties uz pētījumu, raksta portāls "NBC News".
Sinori bāze atrodas 212 kilometru attālumā no Demilitarizētās zonas, kas atdala abas Korejas. Šī ir viena no aptuveni 20 līdz šim neatklātām Ziemeļkorejas raķešu bāzēm. Satelīta attēlos redzams, ka pie bāzes atrodas ieeja pazemes bunkurā, nocietināti patvērumi, kā arī štāba teritorija.
Ar pētījuma pilno versiju angļu valodā var iepazīties šeit.
2018. gada sākumā Ziemeļkoreja mainīja savu ārpolitisko retoriku un mēģināja normalizēt attiecības ar savām ilggadējām sāncensēm – Dienvidkoreju un ASV. Aizvadītā gada jūnijā vēsturiskā samitā Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns tikās ar Donaldu Trampu. Abi valstu vadītāji parakstīja dokumentu, kurā Ziemeļkoreja apņemas strādāt pie atbruņošanās no kodolieročiem, taču progress attiecībā uz denuklearizācijas procesu bijis mazs.
Februārī paredzēta nākamā Trampa-Kima tikšanās, kurā, visticamāk, turpināsies sarunas par denuklearizāciju un citiem svarīgiem jautājumiem abu valstu attiecībās.
Pētījuma autori norāda, ka diplomātijai ir jābūt galvenajam instrumentam, ar kura palīdzību risināt jautājumus, kas saistīti ar Ziemeļkorejas kodolprogrammu. Tāpat teikts, ka jebkuram nākotnes līgumam jāņem vērā visas Ziemeļkorejas raķešu bāzes, kas rada draudus ASV un Dienvidkorejas drošībai.