Parīze neiesaistīsies "stulbā" vārdu karā ar Itālijas valdību, kuras locekļi vairākkārt asi uzbrukuši Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, trešdien paziņojusi Eiropas lietu ministre Natalī Luazo.
"Mūsu nolūks nav rīkot stulbu sacensību," norādīja Luazo, ļaujot noprast, ka valdība neiesaistīsies vārdu karā ar Romu.
Tomēr viņa piebilda, ka abpusējās tikšanās un darba vizītes šobrīd faktiski ir atceltas.
"Ir vairākas svarīgas lietas, ko mums jāpaveic ar nozīmīgo kaimiņvalsti Itāliju, un mēs vēlamies turpmāk spēt kopīgi strādāt," atzina ministre. "Vai tas nozīmē, ka pašreizējā gaisotnē pieļaujamas ministru vizītes, it kā nekas nebūtu noticis? Es došos uz Itāliju, kad situācija būs nomierinājusies."
Spriedze abu valstu attiecībās pieaugusi, kopš pagājušā gada jūnijā Itālijā pie varas nāca populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) un pret imigrāciju noskaņotās labējās partijas "Līga" veidotā valdība.
Makrons ar asu Itālijas jaunās valdības kritiku nāca klajā jau pērn, kad viņš ķērās pie centrisko proeiropeisko partiju alianses veidošanas pirms maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.
Savukārt pirmdien Itālijas vicepremjers un M5S līderis Luidži Di Maio apsūdzēja Parīzi, ka tā turpinot Āfrikas "kolonizāciju", tādējādi uzkurinot nelegālo imigrāciju uz Eiropu.
Francija uz to reaģēja, izsaucot Itālijas vēstnieku, lai izteiktu protestu par Di Maio izteikumiem, ka Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu vērst sankcijas pret Franciju un tai līdzīgām valstīm, kuru dēļ Āfrika grimst nabadzībā un afrikāņi ir spiesti meklēt dzīvesvietu citur.
Eļļu ugunij pielēja Itālijas otrs vicepremjers un "Līgas" līderis Mateo Salvīni, kurš pauda cerību, ka franču vēlētāji drīzumā sevi atbrīvos no "briesmīgā prezidenta".
Salvīni, kas ieņem arī iekšlietu ministra amatu, feisbukā publiskotā videoierakstā iztecies, ka no visas sirds jūt līdzi francūžiem, kuriem "jādzīvo zem briesmīgās valdības un briesmīgā prezidenta sloga".
Gan Di Maio, gan Salvīni pauduši arī atbalstu "dzelteno vestu" kustībai, kas jau divus mēnešus visā Francijā rīko protestus pret Makrona politiku.
Tajā pašā laikā pats Makrons vēl pagājušajā gadā paziņoja, ka Eiropas tā dēvēto populistu līderi drīkst viņā saskatīt savu "galveno pretinieku". Īpaši asi Elizejas pils saimnieks kritizēja Itālijas stingro pretimigrācijas politiku.
Tomēr pēdējo mēnešu laikā franču politiķi pamatā centušies atturēties no provokatīviem izteikumiem.
"Vai [šādi izteikumi] palīdz itāļu tautai, vai vairo tās labklājību? Nedomāju," norādīja Luazo. "Vai tiem ir kāda ietekme uz politisko situāciju Francijā? Arī nedomāju."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
