Simtiem Īrijas policistu varētu izvietot pie robežas ar Lielbritānijas kontrolē esošo Ziemeļīriju, ja "Brexit" noslēgsies bez vienošanās, atsaucoties uz Īrijas laikrakstos pausto informāciju, raksta aģentūra "Reuters".
Īrijas-Ziemeļīrijas robeža ir kļuvusi par vienu no centrālajiem jautājumiem visā "Brexit" procesā. Uzmanība tam bija pievērsta arī premjerministres Terēzas Mejas "Brexit" vienošanās plānā.
Plāns izpelnījās kritiku, jo praksē paredzēja, ka uz Ziemeļīriju, pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, attiektos atšķirīgi noteikumi salīdzinājumā ar citām Apvienotās Karalistes daļām – Ziemeļīrija turpinātu sekot atsevišķiem ES noteikumiem. Piemēram, preces, kas no pārējās Lielbritānijas ienāk Ziemeļīrijā, būtu jāpārbauda un jānoskaidro, vai tās atbilst ES standartiem. Tas ļautu izvairīties no regulētās robežas, taču skeptiķi norādīja, ka vienlaikus tas apdraudētu Apvienotās Karalistes vienotību.
Janvāra vidū Lielbritānijas parlaments noraidīja Mejas izstāšanās plānu un tas ir palielinājis bezvienošanās "Brexit" risku.
Paredzēts, ka pie 500 kilometru garās robežas varētu izvietot ap 600 Īrijas policistu, lai to apsargātu. Citējot tikšanos starp policijas komisāru Drū Harisu un vecāko personālu, laikraksts ziņoja, ka tiek gatavoti ārkārtas plāni. Šīs diskusijas aizvadītas, kā daļa no gatavošanās "sliktākajam scenārijam", vēsta aģentūra.
ES galvenais "Brexit" sarunvedējs Mišels Barnjē norādīja, ka izstāšanās plāns, kuru noraidīja Lielbritānijas parlaments, bija vislabākais no tā, kas ir pieejams. Tāpat Barnjē piebilda, ka plānā izklāstītos noteikumus attiecībā uz Ziemeļīriju nevarētu ieviest tikai uz noteiktu laiku, jo tas neļautu garantēt regulētās robežas neatgriešanos.
Janvāra sākumā parādījās informācija, ka arī Lielbritānija apmācīs vairākus simtus policistu, lai vajadzības gadījumā tos varētu nosūtīt uz Īrijas-Ziemeļīrijas robežu, lai palīdzētu izvairīties no potenciālām nekārtībām, kuras varētu radīt bezvienošanās "Brexit".
Nedz ES, nedz Lielbritānija nevēlas, lai starp Īriju un Ziemeļīriju tiktu atjaunota regulēta robeža. Tam par iemeslu kalpo vairāku desmitgažu ilgie konflikti starp unionistiem – cilvēkiem, kuri Ziemeļīriju vēlējās redzēt Apvienotās Karalistes sastāvā, un nacionālistiem – viņi vēlējās, lai Ziemeļīrija ietilpst Īrijas Republikas sastāvā.
Konfliktu izdevās noslēgt 1998. gadā, kad abas puses parakstīja "Lielās piektdienas" vienošanos. Tā paredzēja drošības pārbaudes punktu noņemšanu no Īrijas-Ziemeļīrijas robežas. Pastāv bažas, ka Lielbritānijas aiziešana no ES bez vienošanās varētu uzplēst vecas rētas un veicināt jauna saspīlējuma izveidošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
