Hronoloģija: Katalāņu neatkarības centieni – apspiešana, autonomija, referendums un apcietinātie  (47)

Pašā Katalonijā gadu pēc neatkarības centienu neizdošanās nolemtības sajūta nav jūtama. Barselonā daudzu ēku logos un uz balkoniem redzami Katalonijas karogi, tostarp neoficiālie ar zvaigzni.

Malu malās ir plakāti ar aicinājumiem atbrīvot politieslodzītos – par tādiem Katalonijā uzskata apcietinātos neatkarības līderus. Šo prasību simbolizē cilvēkiem pie apģērba, uz ēku sienām, trotuāriem un ielu asfalta uzkrāsoti dzeltenu lentīšu simboli.

Spānijas vēršanās pret Katalonijas referendumu un līderiem ir izraisījusi pastiprinātu iedzīvotāju interesi par politiskajiem procesiem, Barselonā stāsta aktīvisti. Tagad cilvēki primāri iestājas par vārda brīvību, demokrātiju un tiesībām pašiem izlemt savu ceļu. Neatkarība, kā atzīst daži "Delfi" aptaujātie katalāņi, tiks sasniegta – ne tūlīt, bet ilgākā termiņā.

Savukārt Spānijā sākto tiesisko vēršanos pret līderiem neatkarības atbalstītāji cer izmantot, lai pievērstu Eiropas un pasaules uzmanību Spānijā notiekošajam, Viņuprāt, process ir politizēts un parāda demokrātijas problēmas valstī.

Katalonijas neatkarības centieni skatāmi kontekstā ar reģiona vēsturi, kur nozīmīgi notikumi datējami jau ar 9. gadsimtu. Tomēr šajā infografikā, lai nepārstāstītu lielu kvantumu vēstures datu, pievērsta uzmanība daudz nesenākiem notikumiem, kas ļauj saprast notiekošā fonu un atgādina pēdējo gadu neatkarības kustības galvenos notikumus.

Pēc tam, kad 2017. gada 1. oktobrī Madrides aizliegtā referendumā Katalonijā vairāk nekā 90% tā dalībnieku (43% vēlētāju aktivitāte) nobalsoja par Katalonijas neatkarību no Spānijas, reģionālais parlaments 27. oktobrī izlēma par Katalonijas neatkarības pasludināšanu.

Tiesa, reģionālajai valdībai acīmredzot nebija ne konkrēta plāna, resursu un iespēju, ne pārliecības, kā šo uz papīra noteikto neatkarību padarīt reālu un vai vispār to darīt. Spānijas centrālā vara ātri vien atlaida Katalonijas parlamentu un valdību, ieviešot tiešo Madrides pārvaldi savā nepaklausīgajā reģionā.

Pret vairāk nekā 20 Katalonijas neatkarības līderiem ir vērstas apsūdzības par dumpi un publisko līdzekļu izšķērdēšanu. Deviņi no tiem jau mēnešiem atrodas pirmstiesas apcietinājumā. Tiesas procesa sākums bija gaidāms janvāra vidū, bet līdz šim konkrēts datums tā arī nav paziņots. Vairāki katalāņu politiķi, izvairoties no tiesiskās vajāšanas, atrodas ārzemēs. Starp viņiem arī toreizējais katalāņu prezidents Karless Pudždemons.

Katalonijas neatkarības atbalstītāji un paši apsūdzētie uzskata sevi par politieslodzītajiem, kas tiek vajāti tāpēc, ka izmantoja demokrātiskās tiesības tautai paust savu viedokli. Spānijas iestādes ir citās domās un apsūdzētos uzskata par noziedzniekiem.