Latvija var saliedēt nacionālisma un protekcionisma izaicināto ES, norāda eksperte  (50)

Kleinberga skaidro, ka ES ekonomiskā situācija ir stabila, taču nacionālismam un protekcionismam atbalstu sabiedrībā vairojusi taupības politika un bēgļu pieplūdums. Šādos apstākļos ES jāatgūst iedzīvotāju ticību tam, ka ES ir miera un pārticības projekts kurā atrasties ir daudz izdevīgāk, nekā būt ārpus tā.

"Domāju, ka Latvija par to nav jāpārliecina. ES un NATO bija, ir un būs Latvijas drošības un pastāvēšanas garants, līdz ar to tieši Latvija kā valsts, kas definējusi vēlmi būt ES kodolā, var virzīt ES integrācijas procesus tā, lai tie saliedētu, nevis šķeltu, tuvinātu, nevis atsvešinātu iedzīvotājus," raksta politoloģe, kura iepriekš strādājusi gan Ārlietu ministrijā, gan Latvijas prezidentūras ES Padomes sekretariātā.

Viņa gan norāda, ka saliedēšana atsevišķos gadījumos var nozīmēt, ka "Eiropa ir vajadzīga mazāk".

Atzīmējot, ka 441 miljona iedzīvotāju lielā savienībā (ES iedzīvotāju skaits pēc Lielbritānijas izstāšanās 29. martā) neviens risinājums nebūs vienkāršs Kleinberga piedāvā sešus aspektus tālākai apsvēršanai un rīcībai, kas varētu veicinātu iedzīvotāju tuvināšanos ES:

1. Dot papildus garantijas Lielbritānijai

"(..)Rosinātu dot papildus garantijas Lielbritānijai, piemēram, politiskas deklarācijas formā, ka izstāšanās procesa rezultātā netiks skarta Lielbritānijas teritoriālā integritāte (..).

Papildus garantiju došana varētu sekmēt vienošanās ratifikāciju Lielbritānijas parlamentā. Šāda mērķa labad varētu tikt apsvērts arī izstāšanās procesa pagarinājums. ES Lielbritānija ir tikpat nepieciešama kā Lielbritānijai ES".

2. Uzņemt bēgļus, sekojot sabiedrības noskaņojumam

"(..) Cilvēku bažas par imigrantu izmitināšanu to vidū ir reālas, lai arī ne vienmēr racionālas.

ES līdzšinējā politika ir bijusi ļoti atvērta, taču no augšas lejup vērsta. Šajā kontekstā kvotu atcelšana vērtējama kā pozitīvs solis, taču, arī uzņemot bēgļus pēc brīvprātības principa, valstīm vajadzētu sekot līdzi sabiedrības noskaņojumam. (..) Brīvprātības kontekstā būtu nepieciešams sekmēt vairāk lokālas iniciatīvas – cilvēki gluži dabiski jūt līdzi karadarbībā cietušajiem, līdz ar to pašu iedzīvotāju rosinātām iniciatīvām bēgļu uzņemšanā varētu būt daudz pozitīvāka atgriezeniskā saite, dodot cilvēkiem sajūtu, ka viņi spēj procesu kontrolēt, nekā tam, ko īsteno valsts.

Papildus jāturpina darbs, lai stiprinātu ES ārējo robežu un kontrolētu imigrantu pārvietošanos ES iekšienē."

3. Jāatvēl resursi jaunajiem izaicinājumiem - ES drošībai un aizsardzībai

"Latvijai (..) vajadzētu aizstāvēt finansējuma palielinājumu gan ES budžetā, gan tiekties uz to nacionāli – pat ja citas ES valstis to nedara. Latvijai atšķirībā no lielākās daļas ES valstu ir robeža ar Krieviju. Šajā kontekstā būtu nepieciešams turpināt diskusijas par atsevišķu ES politiku proporciju ES budžetā.

Piemēram, [Kopējo lauksaimniecības politiku] (KLP) par ES taustāmu ieguvumu uzskata tikai 10% eiropiešu, kamēr par ES pozitīvo devumu miera nodrošināšanā kontinentā ir gatavi balsot 54% iedzīvotāju, taču drošībai un aizsardzībai atvēlētais finansējums ES nākamā perioda budžetā ir vismaz 13 reizes mazāks par KLP iezīmēto."

4. Jāvirzās uz mazāku regulāciju ES līmenī

"(..) Ar katrām ES pamatlīgumu izmaiņām un katru ES paplašināšanos ES birokrātiskais aparāts ir audzis – par piemēru var minēt gan jaunu ES augsto amatu izveidi pēc Lisabonas līguma apstiprināšanas, gan jaunu komisāru portfeļu izveidošanu pēc Bulgārijas, Rumānijas, Horvātijas pievienošanās. Visu šo amatu funkciju nodrošināšanai kalpo daudzskaitlīgi dienesti un direkcijas, kas izstrādā aizvien vairāk un detalizētākus priekšlikumus, par kuru nepieciešamību varētu arī diskutēt. (..)

Lai samazinātu ES birokrātiju, ierosinātu atsākt Lisabonas līguma izstrādē sāktās diskusijas par komisāru skaitu ar mērķi samazināt komisāru portfeļus."

5. Jānoraida pāriešana uz kvalificētā vairākuma balsojumu ES ārpolitikā

"Ārpolitikā nav viena "pareizā" risinājuma – tas atkarīgs no dažādiem, valstīm specifiskiem faktoriem. Piedevām, ārpolitika ir un būs valsts suverenitātes sastāvdaļa, līdz ar to ārpolitikas federalizācija var pastiprināt ne vien iedzīvotāju, bet arī politiskās elites noskaņojumu, ka tiem nav kontroles pār ES procesiem.

ES integrācijas vēsture ir paraugstunda kompromisu mākslā – šo spēju nevajadzētu novērtēt par zemu, tāpēc jāturpina intensificēt diplomātiskos kontaktus, lai nonāktu pie kopīgas pozīcijas.

6. Jāmudina piedalīties EP vēlēšanās

"EP deputātiem ir pietiekami liela ietekme gan uz ES darba kārtību, gan lēmumu pieņemšanu, līdz ar to, piedaloties EP vēlēšanās, vēlētājam ir iespēja dot savu artavu Eiropas nākotnes kursa noteikšanā."