Politiskā krīze ar naftu bagātajā, bet ekonomiski smagā stāvoklī esošajā valstī samilza pagājušajā nedēļā, kad opozīcijas kontrolētā parlamenta spīkers Huans Gvaido pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju un ielās desmiti tūkstoši venecuēliešu prasa Maduro atkāpšanos.
Opozīcijai radušās aizdomas, ka Maduro mēģinājis izvest uz Krieviju aptuveni 20 tonnas valsts zelta. Otrdien parlaments pieprasīja prezidentam paskaidrot šo informāciju, kas saņemta no Venecuēlas Bankas darbiniekiem.
Deputāti apgalvo, ka Karakasā no Maskavas ieradusies lidmašīna, ar kuru paredzēts zeltu izvest.
Pirms tam Krievijas laikraksts "Novaja Gazeta" ziņoja, ka no Maskavas uz Karakasu izlidojusi kompānijas "Nordwind" lidmašīna bez pasažieriem.
Tikmēr ASV varasiestādes, kas pauž atbalstu parlamenta spīkeram Gvaido un ir atzinušas viņu par tiesīgu prezidenta pienākumu izpildītāju, nodevušas opozīcijai kontroli pār daļu Venecuēlas valdības aktīvu, kas atrodas ASV bankās.
Venecuēlas Augstākā tiesa, kas atrodas Maduro kontrolē, uz to reaģēja, aizliedzot Gvaido pamest valsti un bloķējot viņa kontus. Pret opozicionāru arī sākta krimināllieta saistībā ar vardarbību protesta akciju laikā.
ANO dati liecina, ka ielu vardarbībā, demonstrantiem saduroties ar Maduro lojālajiem drošības spēkiem un valdību atbalstošiem bruņotiem grupējumiem, pēdējās dienās gājuši bojā vismaz 43 cilvēki.
Savukārt Krievija turpina paust atbalstu Maduro. Krievijas Ārlietu ministrija un Kremlis otrdien asi nosodīja ASV ieviestās sankcijas pret Venecuēlas valsts naftas kompāniju PDVSA.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sankcijas nosauca par "neleģitīmām un pretlikumīgām", kā arī "ciniskām". Viņš uzsvēra, ka Krievija "darīs visu", lai atbalstītu prezidentu Maduro, kuru Kremlis uzskata par leģitīmu. ASV Lavrovs apsūdzēja Maduro gāšanas gatavošanā.
Maduro tikai pirms trim nedēļām sāka savu otro sešu gadu prezidentūras termiņu. Pirmajā reizē 2013. gadā Maduro, kurš bija sava sociālistu mentora, mirušā līdera Ugo Čavesa sekotājs, prezidenta vēlēšanās uzvarēja ar niecīgu 1,6 procentpunktu pārsvaru.
Viņa prezidentūras laikā valsts ekonomika piedzīvoja strauju lejupslīdi. Daudzi iedzīvotāji ekonomiskajās likstās vaino Maduro un viņa sociālistu valdību. Ekonomiskās problēmas ir veicinājis naftas cenu kritums un hiperinflācija. Cilvēkiem nav pieejamas pamata preces, pietrūkst pārtikas un medikamentu, kā arī ir bieži elektropadeves pārtraukumi.
Skarbo apstākļu, bezdarba un noziedzības dēļ pēdējos dažos gados valsti ir pametuši vairāk nekā trīs miljoni venecuēliešu, norāda raidsabiedrība BBC.
2018. gada prezidenta vēlēšanās daudziem opozīcijas kandidātiem bija liegta iespēja kandidēt, citi tika ieslodzīti, bet daļa pameta valsti, lai izvairītos no vajāšanas. Līdz ar to opozīcija vēlēšanas atzina par nebrīvām un negodīgām, un balsošanu boikotēja. Maduro pārvēlēšanu neatzina opozīcijas kontrolētais parlaments.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
