Venecuēlas prezidents Nikolas Maduro, kura leģitimitāti amatā ir apstrīdējusi opozīcija un cilvēki ielās pieprasa viņa atkāpšanos, intervijā Krievijas ziņu aģentūrai "RIA Novosti" paziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps pavēlējis viņu nogalināt.
"Neapšaubāmi, Donalds Tramps [...] teica Kolumbijas valdībai, Kolumbijas mafijai, lai viņi mani nogalina. Ja ar mani reiz kaut kas notiks, tad par visu, kas ar mani notiek, atbildīgi būs Donalds Tramps un Kolumbijas prezidents Ivans Duke," aģentūra citē Maduro.
Maduro arī uzsvēra, ka Venecuēlas armija turpina viņu atbalstīt, demonstrējot "morāles, uzticības un disciplīnas paraugu".
Venecuēlas prezidents, kurš valsts likstās tradicionāli vaino ASV un sazvērestības pret sevi, atteicās intervijā komentēt medijos ziņoto, ka viņu apsargāt it kā ieradušie Krievijas algotņi.
"Man nav komentāru par šo tēmu," viņš atbildēja. Grūtības nonākušais prezidents sarunā pauda gatavību sēsties pie sarunu galda ar opozīciju, paredzot, ka starp šo pārrunu starpniekiem varētu būt Krievija.
Politiskā krīze ar naftu bagātajā, bet ekonomiski smagā stāvoklī esošajā valstī samilza pagājušajā nedēļā, kad opozīcijas kontrolētā parlamenta spīkers Huans Gvaido 23. janvārī pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju un aicināja venecuēliešus ieziet ielās un pieprasīt Maduro atkāpšanos.
ASV varasiestādes pauž atbalstu parlamenta spīkeram Gvaido ir atzinušas viņu par tiesīgu prezidenta pienākumu izpildītāju un nodevušas opozīcijai kontroli pār daļu Venecuēlas valdības aktīvu, kas atrodas ASV bankās.
Arī Eiropas Parlaments ceturtdien atzina Gvaido par likumīgu Venecuēlas pagaidu prezidentu.
Savukārt Krievija turpina paust atbalstu Maduro. Krievijas Ārlietu ministrija un Kremlis otrdien asi nosodīja ASV ieviestās sankcijas pret Venecuēlas valsts naftas kompāniju PDVSA.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sankcijas nosauca par "neleģitīmām un pretlikumīgām", kā arī "ciniskām". Viņš uzsvēra, ka Krievija "darīs visu", lai atbalstītu prezidentu Maduro, kuru Kremlis uzskata par leģitīmu. ASV Lavrovs apsūdzēja Maduro gāšanas gatavošanā.
Maduro tikai pirms trim nedēļām sāka savu otro sešu gadu prezidentūras termiņu. Pirmajā reizē 2013. gadā Maduro, kurš bija sava sociālistu mentora, mirušā līdera Ugo Čavesa sekotājs, prezidenta vēlēšanās uzvarēja ar niecīgu 1,6 procentpunktu pārsvaru.
Viņa prezidentūras laikā valsts ekonomika piedzīvoja strauju lejupslīdi. Daudzi iedzīvotāji ekonomiskajās likstās vaino Maduro un viņa sociālistu valdību. Ekonomiskās problēmas ir veicinājis naftas cenu kritums un hiperinflācija. Cilvēkiem nav pieejamas pamata preces, pietrūkst pārtikas un medikamentu, kā arī ir bieži elektropadeves pārtraukumi.
Skarbo apstākļu, bezdarba un noziedzības dēļ pēdējos dažos gados valsti ir pametuši vairāk nekā trīs miljoni venecuēliešu, norāda raidsabiedrība BBC.
2018. gada prezidenta vēlēšanās daudziem opozīcijas kandidātiem bija liegta iespēja kandidēt, citi tika ieslodzīti, bet daļa pameta valsti, lai izvairītos no vajāšanas. Līdz ar to opozīcija vēlēšanas atzina par nebrīvām un negodīgām, un balsošanu boikotēja. Maduro pārvēlēšanu neatzina opozīcijas kontrolētais parlaments.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
