ASV prezidents Donalds Tramps noritošās miera sarunas starp ASV un teroristu organizācijas "Taliban" pārstāvjiem raksturojis kā "labi noritošas". Tikmēr eksperti bažījas, ka tā dēvētās miera sarunas vairāk līdzinās mēģinājumam rast atkāpšanās ceļu, raksta "Vice".
"Kaujas turpinās, bet Afganistānas tauta vēlas mieru šajā nebeidzamajā karā. Jau drīz redzēsim, vai sarunas būs veiksmīgas," norādījis Tramps pēc tam, kad nedēļas sākumā tika publiski apstiprināts, ka ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā aizvada miera sarunas, turklāt panākuši vienošanos par miera līguma struktūru.
Paziņojums par sarunu norisi tiek uzskatīts par būtiskāko procesu miera virzienā kopš kara sākuma 2001. gada oktobrī.
Bažas gan rada talibu atteikšanās ielaisties jebkādās sarunās ar Afganistānas valsts pārstāvjiem, tos uzskatot par neleģitīmiem. Arī Afganistānas prezidents Ašrafs Gani oficiālā televīzijas pārraidē norādījis, ka līguma noslēgšana bez viņa valdības iesaistes var izraisīt atkārtotu katastrofisku asinsizliešanu, kāda jau reiz pieredzēta pēc Padomju Savienības atkāpšanās 1989. gadā.
No ASV sarunvedēju puses izskanējis, ka līguma uzmetums paredz pilnīgu ASV spēku aiziešanu, pretī saņemot talibu solījumu ievērot ilgstošu ugunspārtraukšanu un uzsākt tiešas sarunas ar Afganistānas valdību. Tikmēr "Taliban" pārstāvji "New York Times" norādījuši, ka šādus nosacījumus līgums talibiem neizvirzot.
Šī nesakritība par miera sarunu mērķi raisījusi skepsi daļā ekspertu. "Patiesais mērķis ir rast Savienotajām Valstīm bēgšanas ceļu," medijam norādījis Bostonas universitātes profesors Endrjū Bacevičs. Viņam piekrīt "The Brookings Institution" vecākais pētnieks Maikls Ohanlons, atzīmējot, ka sarunas izskatās pēc "vīģes lapas "Taliban" uzvaras [nomaskēšanai]".
Skepsei pamatā ir bažas par to, vai teroristu organizācijai vispār var ticēt. Daudzi eksperti gadu gaitā ir vairākkārt norādījuši, ka, lai cik asiņains un ilgstošs nebūtu karš pret "Taliban", tieši ASV spēku izvešana Afganistānai būs katastrofāla. Barakas Obamas laika ASV vēstnieks Kabulā Raiens Krokers pat izteicis pieļāvumu, ka talibi kontroli visā valstī varētu atgūt aptuveni 18 mēnešu laikā pēc Rietumu karavīru aiziešanas.
Arī Krokers līgumu dēvē par "padošanos", pielīdzinot šo soli 1973. gada Parīzes miera līgumam, kurš paredzēja ASV spēku izvešanu no Vjetnamas, negūstot uzvaru. Turklāt tolaik ASV ignorēja līguma noteikumu pārkāpumus no otras slēdzēju puses, viņš atzīmējis intervijā "Foreign Policy".