Turpinoties Venecuēlas politiskajai krīzei, par pāriešanu opozīcijas pusē paziņojis Venecuēlas Gaisa spēku stratēģiskās plānošanas direktors divīzijas ģenerālis Francisko Estebans Janess Rodrigess, vēsta "The Currenttime".
Ģenerālis publicējis video, kurā vēršas pie tautas un armijas ar aicinājumu iziet ielās, un paziņo, ka atzīst pagaidu prezidenta pienākumu izpildītāju Huanu Gvaido.
"Es atzīstu Huanu Gvaido par Venecuēlas Bolivara republikas pagaidu prezidentu. Deviņdesmit procenti bruņoto spēku neatbalsta diktatoru un ir tautas pusē," paziņoja ģenerālis.
Janess aicina arī citus militāristus pievienoties tautas protestiem pret prezidentu Nikolasu Maduro, vai arī palikt mājās un nepakļauties pavēlēm.
Dažas stundas pēc ģenerāļa paziņojuma "Instagram" un "Twitter" Venecuēlas Gaisa spēki Janesu nosauca par nodevēju.
"Tas, kurš nodevis uzticības zvērestu Bolivara dzimtenei un komandantes Ugo Čavesa mantojumam, un saliecis ceļus imperiālisma priekšā, nav cienīgs saukties par karavīru. Divīzijas ģenerālis Francisko Janess – NODEVĒJS," teikts Gaisa spēku "Instagram" paziņojumā.
Savukārt ASV prezidenta Donalda Trampa nacionālās drošības padomnieks Džons Boltns, komentējot ģenerāļa Janesa paziņojumu, izteicis aicinājumu Venecuēlas armijas vadībai "pāriet tautas pusē".
Tāpata Boltons norādīja, ka ASV tuvākajā laikā caur Kolumbiju un Brazīliju pēc Gvaido lūguma sāks piegādāt humāno palīdzību venecuēliešiem. Gvaido sestdien mītiņā Karakasā aicināja armiju nodrošināt šīs palīdzības piegādes.
Maduro valdība iepriekš paziņoja, ka nav lūgusi palīdzību un tās piegādes nepieļaus, lai gan valstī trūkst pārtikas un pirmās nepieciešamības preces.
Politiskā krīze ar naftu bagātajā, bet ekonomiski smagā stāvoklī esošajā valstī samilza pagājušajā nedēļā, kad opozīcijas kontrolētā parlamenta spīkers Huans Gvaido 23. janvārī pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju un aicināja venecuēliešus ieziet ielās un pieprasīt Maduro atkāpšanos.
ASV varasiestādes pauž atbalstu parlamenta spīkeram Gvaido ir atzinušas viņu par tiesīgu prezidenta pienākumu izpildītāju un nodevušas opozīcijai kontroli pār daļu Venecuēlas valdības aktīvu, kas atrodas ASV bankās.
Arī Eiropas Parlaments 31. janvārī atzina Gvaido par likumīgu Venecuēlas pagaidu prezidentu.
Savukārt Krievija turpina paust atbalstu Maduro. Krievijas Ārlietu ministrija un Kremlis 29. janvārī asi nosodīja ASV ieviestās sankcijas pret Venecuēlas valsts naftas kompāniju PDVSA.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sankcijas nosauca par "neleģitīmām un pretlikumīgām", kā arī "ciniskām". Viņš uzsvēra, ka Krievija "darīs visu", lai atbalstītu prezidentu Maduro, kuru Kremlis uzskata par leģitīmu. ASV Lavrovs apsūdzēja Maduro gāšanas gatavošanā.
Maduro tikai pirms trim nedēļām sāka savu otro sešu gadu prezidentūras termiņu. Pirmajā reizē 2013. gadā Maduro, kurš bija sava sociālistu mentora, mirušā līdera Ugo Čavesa sekotājs, prezidenta vēlēšanās uzvarēja ar niecīgu 1,6 procentpunktu pārsvaru.
Viņa prezidentūras laikā valsts ekonomika piedzīvoja strauju lejupslīdi. Daudzi iedzīvotāji ekonomiskajās likstās vaino Maduro un viņa sociālistu valdību. Ekonomiskās problēmas ir veicinājis naftas cenu kritums un hiperinflācija. Cilvēkiem nav pieejamas pamata preces, pietrūkst pārtikas un medikamentu, kā arī ir bieži elektropadeves pārtraukumi.
Skarbo apstākļu, bezdarba un noziedzības dēļ pēdējos dažos gados valsti ir pametuši vairāk nekā trīs miljoni venecuēliešu, norāda raidsabiedrība BBC.
2018. gada prezidenta vēlēšanās daudziem opozīcijas kandidātiem bija liegta iespēja kandidēt, citi tika ieslodzīti, bet daļa pameta valsti, lai izvairītos no vajāšanas. Līdz ar to opozīcija vēlēšanas atzina par nebrīvām un negodīgām, un balsošanu boikotēja. Maduro pārvēlēšanu neatzina opozīcijas kontrolētais parlaments.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
