Spānijas autonomā apgabala Katalonijas neatkarības centieni kulmināciju sasniedza 2017. gada oktobrī, kad pēc Madrides neatļauta referenduma katalāņu parlaments pasludināja neatkarību, kuras realizēšanu ātri apturēja Madrides tiešās pārvaldes ieviešana un neatkarības līderu aizturēšana.
Spānija, apsūdzot musināšanā, dumpī un naudas izšķērdēšanā, vērsusies pret 25 personām, no kurām deviņas jau mēnešiem atrodas pirmstiesas apcietinājumā. Starp aizturētajiem līdzās amatpersonām un politiķiem ir Katalonijā nozīmīgākās kultūras nevalstiskās organizācijas (NVO) "Omnium Cultural" prezidents Žordi Kušarts un nevalstiskās Katalāņu nacionālās sapulces vadītājs Žordi Sančess.
"Omnium Culural" darbojas jau vairāk nekā 50 gadus, pievēršoties katalāņu kultūras un valodas saglabāšanai, kā arī aizstāvot cilvēktiesības un vārda brīvību. Organizācija dibināta Franko diktatūras laikā 1961. gadā, kad katalāņu kultūras un valodas publiskas izpausmes bija aizliegtas. Franko uz vairākiem gadiem NVO slēdza, bet tā turpināja darboties pagrīdē.
Tagad "Omnium Cultural" apvieno vairāk nekā 130 tūkstošus biedru un ir viena no galvenajām bezpeļņas kultūras organizācijām Spānijā, un ir nozīmīga pat uz visas Eiropas fona. Kušarta aizturēšana daudziem katalāņiem bija šoks un apliecinājums, ka Spānijas tiesu sistēma ir politizēta un nedemokrātiska.
Kušarts un Sančess apsūdzēti musināšanā un dumpī. Apsūdzībā pieminēta abu kungu atbildība par līdzdalību 1. oktobra referendumā, kā arī viņu paustais aicinājums cilvēkiem pulcēties pie Katalonijas valdības ēkām 2017. gada 20. un 21. septembrī, ko izmeklētāji uzskata par tādu rīcību, kas veikta, lai traucētu policijai veikt tiesas norīkoto valdības iestāžu pārmeklēšanu, cenšoties novērst gaidāmo referendumu (šie notikumi apskatāmi dokumentālajā filmā te).
Februāra pirmajās dienās pirmo reizi paziņots tiesas sākuma datums – 12. februāris.
Kušarta apcietināšanu, pieprasot viņa atbrīvošanu, ir nosodījusi cilvēktiesību aizsardzības grupa "Amnesty International", kā arī Pasaules organizācija pret spīdzināšanu un "Front Line Defenders".
"Es nedomāju, kas tas var notikt, ja ir sešus mēnešus vecs bērns," vīra aizturēšanu janvārī notikušā sarunā ar žurnālistiem Barselonā komentē Kušarta sieva Čeļa Buneta. Notikumus Katalonijā pirms referenduma viņa salīdzina ar Franko diktatūras laikiem, par kuriem dzirdēts no vecāku stāstiem. "Policisti novāca plakātus par demokrātiju, slēdza tīmekļvietnes, gāja uz tipogrāfijām, kur drukā biļetenus," viņa piemin.
Boneta, kura pati ir žurnāliste, bet tagad par savu galveno darbu sauc cīņu par vīra atbrīvošanu, uzsver, ka Kušarts nav nevienu aicinājis uz vardarbību, kas pieminēta apsūdzībā, bet gan bijis par cilvēku tiesībām uz vārda brīvību un demonstrācijām.
"Ja viņu notiesās, tas nozīmēs, ka demonstrācijas Spānijā ir kriminalizētas, un tas ir bīstami," uzskata Boneta. Taču pat notiesājošs spriedums nemainīs viņa domas par to, ka katalāņiem ir tiesības izlemt, kā viņi grib dzīvot, vīra nostāju pauž sieva: "Viņš neko nenožēlo, un es neko nenožēloju."
Kušarta aizstāvji vāc ziņas par visām, viņuprāt, nepilnībām un nelikumībām procesā, piemēram, jau gadu neesot saņemta atbilde no tiesas par pirmstiesas apcietinājuma ilgumu, skaidro Kušarta advokāts Alekss Sulā.
"Šī ir politiska lieta ar politisku stratēģiju," par Spānijas tiesvedību izsakās jurists. Viņaprāt, Spānijas tiesa visiem spēkiem centīsies pierādīt, ka ir bijis dumpis ar vardarbību (Spānijas Krimināllikums dumpi traktē kā sacelšanos ar vardarbību, nevis miermīlīgus protestus), kas nav noticis – vienīgie, kas pielietoja vardarbību, bija spāņu policisti, uzsver advokāts.
"Runa ir par vārda brīvību, nevis sacelšanos," viņš akcentē, "nav notikusi sacelšanās, nav notikušas darbības nolūkā pārņemt kontroli."
Sulā uzskata, ka tiesas process, mākslīgi cenšoties uzturēt vardarbīga dumpja apsūdzību, kaitē pašas Spānijas tēlam. "Ja Kušartu notiesās, lieta nonāks Strasbūrā (ECT), un tur mēs noteikti uzvarēsim," uzsver jurists, skaidrojot, ka tā būs iespēja pasaulei parādīt, cik politizēta ir Spānijas tiesu sistēma, un pievērst uzmanību notikumiem Katalonijā. Arī pats Kušarts savu aizturēšanu redz kā iespēju cīnīties par Katalonijas tiesībām izlemt savu nākotni, stāsta Boneta.
Arī "Omnium Cultural" viceprezidents Mauri uzsver, ka vardarbību pielietojusi tikai Spānija, taču spāņu amatpersonas, pretēji Kušartam, nav apcietinātas un joprojām atrodas amatos, kas liecinot par politisku procesu. Viņš atgādina, ka arī Karlesam Pudždemonam, kurš atrodas trimdā, netika ļauts kļūt par Katalonijas prezidentu, ko būtu gribējuši cilvēki.
""Omnium Cultural" vienmēr ir aizstāvējusi pamattiesības un cilvēktiesības, tāpēc mūs slēdza Franko laikā, tāpēc arī tagad prezidents ir cietumā," savu skatījumu pauž Mauri.
"Omnium Cultural" atbalstīja kampaņu par demokrātiju, nevis pieslējās "Jā" kustībai referenduma balsojumā, viņš skaidro. "Mēs joprojām domājam, ka pareizais ceļš situācijas atrisināšanai ir ļaut cilvēkiem izlemt legāli," viņš komentē situāciju pēc Madrides aizliegtā referenduma Katalonijā.
Represijas un apcietināšana nemainīs cilvēku uzskatus, domā Mauri, retoriski jautājot, cik tālu Spānija būs gatava iet, ignorējot faktu, ka liela Katalonijas iedzīvotāju daļa vēlas neatkarību.
Tāpat kā katalāņu pārstāvji, arī Spānijas valdības delegācijas Katalonijā vadītāja Tereza Kuniļera sarunā ar žurnālistiem uzsver dialoga nepieciešamību starp Madridi un Barselonu. "Es pārstāvu valdību, kuras galvenais karogs ir dialogs," viņa akcentē.
Atbildot uz jautājumiem par katalāņu bažām, viņa, izmantojot izdevību, norāda, ka Spānija nupat ir atzīta par vienu no 20 īstajām pasaules demokrātijām, kur ikvienam ir tiesības uz viedokli, vārda brīvību un demokrātiju.
Kuniļera noliedz, ka tiesas process būtu politizēts, un kategoriski nepiekrīt katalāņu traktējumam, ka apcietinātie katalāņu neatkarības līderi būtu politieslodzītie. "Tiesas process būs caurskatāms un demokrātisks, visas tiesības tiek ievērotas," apgalvo pārstāve, turpinot, ka Spānijā nav politieslodzīto – visi apsūdzēti par darbībām, nevis idejām vai uzskatiem.
Kuniļera atgādina, ka 1. oktobra balsojums nav uzskatāms par referendumu saskaņā ar Spānijas konstitūciju, kura nemaz nepieļauj kādas valsts daļas atdalīšanos.
Spānijas valdība ir arī Katalonijas valdība, norāda Madrides pārstāve, turpinot, ka panākumu atslēga attiecībās ar Barselonu ir dialogs. "Viens no delegācijas mērķiem ir dialogs, lai katalāņi valdību redzētu arī kā savus pārstāvjus, veicinot sociālo un ekonomisko progresu katalāņu interesēs," pauž Kuniļera.
Katalāņu pārstāvji gan uzsver, ka dialogs attiecībās ar Madridi ir vājā vieta – Spānijas valdība atsakoties runāt par jautājumiem, kas skar tiesības reģionam pašam izlemt, vai tas vēlas palikt kopā ar Spāniju vai kļūt par neatkarīgu valsti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
