Foto: Karavīru cīņa ar nelegālajiem Amazones džungļu uzracējiem  (16)

Fotogrāfa Rikardo Moraesa uzņemtie kadri parāda Brazīlijas Dabas un atjaunojamo resursu institūta (IBAMA) bruņoto aģentu reidus nelegālo zeltraču un kasiterīta jeb alvas akmens ieguvēju nometnēs nacionālajos parkos Brazīlijas Paras štatā netālu no Novoprogresas. Savukārt Džoudijs Amjē ar kameru sekojis Franču Gviānas bruņoto spēku un žandarmu reidam nelegālās zelta ieguves vietās pie Maroni upes, kura vienlaikus ir arī robeža ar Surinamu.

Brazīlijas organizācija "Instituto Socioambiental" janvāra izskaņā izdevusi pētījumu, kurā pirmoreiz apzinātas un kartografētas nelegālās dārgmetālu ieguves vietas Amazonē. Amazones mežos, kuri aptver pat lielāku platību nekā pats Amazones upes baseins, kopumā uzrādītas 2500 šādas vietas, no kurām 453 fiksētas Brazīlijā.

Meža izcirtēju un nelegālo raktuvju "izrobotā" ainava Novoprogresas apkārtnē:

Nelegālās raktuves ne tikai veicina mežu izciršanu un nelielu upju gultņu pārvēršanu stagnantā dīķu kaskāžu sistēmā, bet arī piesārņo ūdeni ar dzīvsudrabu, nodarot būtisku kaitējumu dabai un vietējiem iedzīvotājiem. Pētījuma autori cer, ka viņiem izdosies pievērst reģiona valstu valdību, kā arī plašāku sabiedrības uzmanību lielajam nelegālo raktuvju mērogam.

Organizācijas pārstāvji pauduši cerību, ka precīzās apzināto raktuvju koordinātas ļaus varasiestādēm tās regulāri uzraudzīt. Daudzas no tām iepriekš nav bijušas zināms, bet citās tiesībsargi atgriežas vairākkārt. Ņemot vērā salīdzinoši lielos attālumus, džungļu necaurejamību un ceļu neesamību, tiesībsargi lielākoties reidos dodas ar helikopteriem vai laivām. Ņemot vērā, ka to motori ir dzirdami no liela attāluma, ierasti lielākā daļa nelegālo racēju reidu laikā paslēpjas džungļos.

Maroni upes piekraste Franču Gviānā:

Tomēr, kā raksta "Reuters", reidu mērķis nav to aizturēšana vai sodīšana. Racēji paši lielākoties ir nabadzīgi cilvēki, kuri raktuvēs dzīvo verdzībai pielīdzināmos apstākļos, kamēr "biznesu" pārrauga reģionāli ietekmīgi cilvēki, kuru personību ir grūti noskaidrot vai saistību ar raktuvēm neiespējami pierādīt.

Šī iemesla dēļ reidu galvenais uzdevums ir iznīcināt visu iespējamo ekipējumu, kuru tiesībsargiem nav iespējams aizvest. Visbiežākais un vienkāršākais veids ir to sadedzināšana.

Ņemot vērā sarežģīto piekļuvi raktuvēm, to uzturētājiem jaunu motoru, būvmateriālu un pat dārgo ekskavatoru nogādāšana raktuvēs un darbības atjaunošana prasa ilgu laiku un sagādā lielus izdevumus. To atpelnīšana savukārt prasa laiku, un jaunu reidu iespējamība var likt izšķirties par nelegālā rūpala pārtraukšanu.