ASV Gaisa spēku Eiropā ģenerālis Tods Daniels Volters vizītes laikā Albānijas galvaspilsētā Tirānā janvāra izskaņā oficiāli izziņoja NATO plānu turpmāko piecu gadu laikā Kucovas Gaisa spēku bāzes attīstībā ieguldīt 51 miljonu eiro, vēsta aģentūra EPA.
Aptuveni 120 kilometrus no galvaspilsētas esošā gaisa spēku bāze nolūkota kā ģeogrāfiski izdevīga vieta NATO dalībvalstu gaisa spēku degvielas uzpildei. NATO "Drošības investīciju programma" sedz vairumu militārās infrastruktūras būvniecības projektu izmaksas alianses dalībvalstīs. Kucovas gaisa spēku bāzē par pirmajā investīciju posmā atvēlētajiem līdzekļiem plānots atjaunot skrejceļu un komunikāciju torni, kā arī no jauna izbūvēt iznīcinātāju rampu, degvielas glabātavu, munīcijas noliktavu un ugunsdzēsēju un glābēju stacijas ēku, raksta "UK Defence Journal".
Albānija savulaik bija viena no noslēgtākajām valstīm pasaulē. Otrā pasaules kara laikā pie varas nāca un savu autoritāti strauji nostiprināja komunists Envers Hodža. Viņš ieviesa valsts ekonomisko izolāciju, aizliedza reliģiju un izveidoja stingru valsts kontroli pār tās iedzīvotājiem. Režīms pārdzīvoja pat viņa nāvi 1985. gadā, un noturējās līdz pat 1991. gadam.
Kucovas bāze bija noslēgtās valsts Gaisa spēku lepnums. 1955. gadā pabeigtā bāze tika uzskatīta par modernu, un svarīgu aizsardzības bastionu pret teorētiskajiem valsts ienaidniekiem. Tā bija galvenā valsts militāro lidmašīnu, galvenokārt padomju ražojuma iznīcinātāju "MiG-15" un "MiG-19", kā arī to ķīniešu līdzinieku "Shenyang J-5" un "Shenyang J-6" bāze, atzīmē "Reuters".
Daļa veco lidmašīnu laika gaitā norakstītas un sagrieztas metāllūžņos, daļa pārdotas izsolēs, bet daļa joprojām apskatāma gaisa bāzē. Tajā joprojām atrodas arī Hodža laika pretgaisa aizsardzības ieroči, radari un cits aprīkojums, kuram mūsdienās ir vien muzejiska vērtība.
Gatavojoties iestājai NATO, no 2002. gada līdz 2004. gadam lidosta jau piedzīvoja vieglu pārbūvi, jo tās infrastruktūra bija cietusi 1997. gada pilsoņkarā. Albānija NATO pievienojās 2009. gadā vienlaikus ar Horvātiju. Vienlaikus NATO vēlējās pievienoties arī Maķedonija (drīzumā Ziemeļmaķedonija), taču Grieķija tās uzņemšanu bloķēja. Tikmēr 2017. gadā aliansei pievienojās cita Rietumbalkānu valsts un Albānijas kaimiņiene – Melnkalne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
