Krievijai, reaģējot uz ASV paredzēto izstāšanos no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), līdz 2021.gadam jāizstrādā jauna no zemes palaižama spārnotā raķete un jauna uz zemes izvietojama virsskaņas raķete, otrdien paziņojis aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.
Reaģējot uz Vašingtonas paziņojumu par izstāšanos no INFT, Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau sestdien paziņoja, ka no līguma izstāsies arī Maskava, kas sāks jaunu raķešu modeļu izstrādi.
Daudzi eksperti norāda, ka atteikšanās no 1987.gadā noslēgtā līguma var būt signāls par jaunu bruņošanās sacensību.
Otrdien tiekoties ar citām amatpersonām, Šoigu norādīja, ka divu gadu laikā nepieciešams izstrādāt uz zemes bāzējamu versiju no jūras palaižamajai spārnotajai raķetei "Kalibr", kas sevi apliecinājusi Sīrijā.
Tajā pašā laikā nepieciešams izstrādāt arī no zemes palaižamu tālas darbības rādiusa virsskaņas raķeti, piebilda ministrs. Viņš pavēstīja, ka šo raķešu izstrādes plānus jau apstiprinājis Putins.
INFT aizliedz no zemes palaižamās īsa un vidēja darbības rādiusa raķetes, taču neierobežo no jūras vai gaisa palaižamās raķešu sistēmas.
Aizsardzības eksperti uzskata, ka no jūras un gaisa palaižamo raķešu pielāgošana izviešanai uz zemes var sniegt Krievijai priekšrocības, jo šādu raķešu ražošana būs lētāka un ātrāka.
ASV piektdien paziņoja, ka izstājas no divpusējā līguma, apsūdzot Krieviju, ka tā ir izstrādājusi bruņojumu, pārkāpjot lūgumā noteiktos ierobežojumus. Krievija šos pārmetumus noraida.
INFT 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs. Saskaņā ar šo līgumu aizliegtas kodolgalviņas nestspējīgas raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 kilometriem. ASV uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi šo līgumu, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
