Zemes magnētiskais Ziemeļpols pēdējās desmitgadēs pārvietojies tik ātri, ka iepriekšējie aprēķini vairs nav gana pareizi precīzai navigācijai, atsaucoties uz zinātnieku secinājumiem, vēsta “Radio Brīvā Eiropa” (RFE/RL).
Zemes ģeogrāfiskais Ziemeļpols ir fiksēts un vienmēr atrodas vienā vietā, bet magnētiskais Ziemeļpols, uz kuru rāda katra kompasa šautra, pārvietojas ar aptuveni 55 kilometrus gadā lielu ātrumu.
2017. gadā magnētiskais Ziemeļpols šķērsoja starptautisko Datuma maiņas līniju un no Kanādas Arktikas dodas Sibīrijas virzienā.
Ziemeļpola straujās pārvietošanās dēļ zinātniekiem 4. februārī gandrīz gadu agrāk par plānoto laiku nācās koriģēt Pasaules magnētisko modeli (patieso magnētiskā pola atrašanās vietu), lai navigācijas pakalpojumi un ierīces, tostarp viedtālruņu karšu aplikācijās, darbotos precīzi.
Attēls no www.ncei.noaa.gov
Magnētiskā ziemeļpola pārvietošanās neietekmē GPS darbību, jo tā paļaujas uz Zemes mākslīgajiem pavadoņiem, taču kuģi un lidmašīnas parasti kā rezerves navigācijas iespēju patur arī magnētiskā Ziemeļpola ierīces.
Kopš pirmās magnētiskā Ziemeļpola fiksēšanas pirms 189 gadiem Kanādas Arktikā, tas ir pārvietojies 2300 kilometrus tuvāk Sibīrijai. Kopš 2000. gada pola pārvietošanās ātrums ir pieaudzis no 15 uz 55 kilometriem gadā.
ASV Nacionālā Okeānu un atmosfēras administrācija magnētiskā Ziemeļpola atrašanās vietu precizē ik pa pieciem gadiem decembrī, bet ātrās pārvietošanās dēļ nu tas noticis jau februārī.
Zinātnieki pola pārvietošanās ātruma pieaugumu skaidro ar turbulenci Zemes ārējā dzelzs un niķeļa kodolā. "Pārmaiņas ir līdzīgas laikapstākļiem. Mēs tos varam saukt par magnētiskajiem laikapstākļiem," skaidro Mērilendas Universitātes ģeofiziķis Daniels Latrops.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!