Ķīnas akadēmiķi kļūs par globālajiem līderiem zinātniskajās publikācijās fizikā, inženierzinātnēs un matemātikā, un šajās nozarēs sāk apsteigt arī ASV, raksta portāls "Bloomberg".
Vairāku desmitgažu garumā Ķīnas attīstību nodrošināja pāreja no lauksaimniecības uz ražošanas nozari. Taču vēlāk valdība lielāku uzsvaru lika uz zinātnisko pētniecību, lai nodrošinātu turpmāku valsts attīstību, atzīmē medijs.
Pēdējo gadu laikā ievērojami pieaudzis Ķīnas akadēmiķu pienesums zinātniskajos pētījumos un žurnālos.
ASV šī Ķīnas izaugsme radījusi bažas. Viena no bažām saistīta ar to, vai cieša sadarbība starp abu valstu pētniekiem netiks izmantota akadēmiskajai spiegošanai. Lai mazinātu potenciālos riskus, ASV valdība ieviesusi stingrākus noteikumus studiju un darba vīzu iegūšanai. Tas savukārt izsaucis neapmierinātību akadēmiķu vidū, kuri uzskata, ka zinātniskie procesi prasa sadarbību un gadījumi, kuros fiksēta spiegošana būtu jārisina ar kriminālvajāšanas palīdzību.
Ķīnas studenti veido aptuveni trešdaļu no visiem ārzemju studentiem, kas darbojas ASV institūcijās. Par spīti ASV centieniem, maz ticams, ka izdosies apturēt jaudu, ar kuru šobrīd pieaug Ķīnas akadēmiskais spēks, vēsta portāls "Bloomberg".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
