Pērnā gada februārī ASV vadītās koalīcijas triecienā pie Sīrijas pilsētas Deir ez Zoras kritušo Krievijas algotņu ķermeņi uz Krieviju nogādāti tikai divus mēnešus pēc kaujas un pēc Vladimira Putina pārvēlēšanas prezidenta amatā, izpētījusi aģentūra "Reuters".
Kauja, kas izpelnījās mediju uzmanību visā pasaulē, notika 2018. gadā naktī no 7. uz 8. februāri. Krievijas algotņi no oficiāli neeksistējošās privātās militārās kompānijas "Vagner" kopā ar prezidenta Bašara al Asada valdības pusē karojošiem spēkiem mēģināja ieņemt naftas pārstrādes rūpnīcu, kas atradās kurdu un arābu kaujinieku alianses kontrolē.
Uzbrukums izgāzās, kad ASV vadītā koalīcija deva triecienu uzbrucēju kolonnām. Par kritušo Krievijas algotņu skaitu ir minētas dažādas aplēses – no dažiem desmitiem līdz simtiem. Pēc kaujas plašās publicitātes medijos Krievija bija spiesta atzīt dažu pilsoņu nāvi, kas neesot karavīri. Saskaņā ar "Reuters" avotu ziņām bojā gājuši aptuveni 100 algotņu no Krievijas un NVS valstīm.
Tajā laikā Maskava operāciju Sīrijā pasniedza kā ļoti veiksmīgu ar salīdzinoši maziem zaudējumiem. Kritušo ķermeņu aizturēšana pirms to nosūtīšanas tuviniekiem palīdzēja slēpt faktus par lieliem zaudējumiem pirms 18. martā notikušās Putina pārvēlēšanas amatā, norāda "Reuters".
Parasti Sīrijā kritušo Krievijas privāto militāro kompāniju darbinieku līķi tuviniekiem tiek nogādāti divu līdz trīs nedēļu laikā, un miršanas dokumentos ir norādīts patiesais nāves datums, divus gadus pētot algotņu darbību, ir secinājusi aģentūra.
Taču Deir ez Zoras kaujas gadījumā viss bijis citādi. Mirstīgās atliekas Krievijā saņemtas vairāk nekā pēc septiņām nedēļām, turklāt ar dokumentos uzrādītu citu nāves datumu un vietu.
"Reuters" izdevies pārbaudīt un pie tuviniekiem apstiprināt sešus šādus gadījumus. Piemēram, ģimene par 25 gadus vecā Sergeja Gančerova nāvi no gūtajiem ievainojumiem dažas dienas pēc kaujas pie Deir ez Zoras uzzināja no viņa cīņubiedriem.
Taču oficiālu paziņojumu par tuvinieka bojāeju Gančerovi nesaņēma līdz aprīļa vidum. Kad dēla līķis nogādāts dzimtenē, klāt pievienotajos dokumentos miršanas datums bijis norādīts mēnesi vēlāk – 7. martā – un pavisam citā Sīrijas vietā, skaidro "Reuters".
Par Krievijas pilsoņu nāves reģistrēšanu Sīrijā atbild Krievijas konsulāts, kas atrodas Damaskā. Kā noskaidrojis "Reuters", pēc Putina pārvēlēšanas 2018. gada 18. martā tur tika izdotas vismaz 33 miršanas apliecības laika posmā no 22. marta līdz 8. aprīlim. Kopš 2018. gada sākuma līdz 8. aprīlim konsulāts bija izdevis vairāk nekā 60 miršanas dokumentus.
Kā nesenā pētījumā norāda medijs "The Bell", algotņu uzbrukums pie Deir ez Zoras nebija saskaņots ar Krievijas spēku Sīrijā vadību. Kaujinieki izpildījuši kāda sīriešu uzņēmēja pasūtījumu.
Kauja pie Deir ez Zoras kļuva par pirmo ASV spēku un Krievijai pakļautu vienību sadursmi kopš Aukstā kara beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
