Jau prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, Donalda Trampa solījums uzbūvēt sienu uz ASV-Meksikas robežas izsauca plašu rezonansi, daļai politikas veterānu un apskatnieku liekot par to viegli pasmīnēt. Kopš uzvaras prezidenta vēlēšanās Tramps konsekventi mēģinājis realizēt savus galvenos kampaņas solījumus, un centieni uzsākt robežmūra būvniecību radījuši politisku kaujaslauku, kurā ne tikai saduras demokrātu un republikāņu atšķirīgie viedokļi, bet iezīmējas nevienprātība arī Republikāniskās partijas nometnē.
Janvāra izskaņā noslēdzās daļēja ASV valdības dīkstāve. Tā ilga 35 dienas un kļuva par garāko Savienoto Valstu vēsturē. Jautājums par sienas būvniecību uz ASV-Meksikas robežas bija galvenais dīkstāves iemesls. Sākotnēji Tramps izteicās, ka neparakstīs likumprojektu, kas ļautu atsākt valdības darbu, ja tajā nebūs iekļauts finansējums robežsienas būvniecībai. Demokrāti šādu nostāju neatbalstīja un vēlējās, lai vispirms tiktu atjaunots valdības darbs un tikai tad sāktos diskusijas par sienas finansējumu un būvniecību.
Demokrātiskās partijas nelokāmība deva cerētos rezultātus – Tramps parakstīja rezolūciju, kas paredzēja valdības darba atjaunošanu līdz 15. februārim, taču neiekļāva līdzekļus sienas izbūvei. Trampa piekāpšanos iespējams skaidrot dažādi. Viens no iemesliem – aptauju dati liecina, ka sabiedrība pie ieilgušās dīkstāves Trampu vainoja vairāk nekā demokrātus Kongresā. Lai gan arī dīkstāves laikā Trampam izdevās saglabāt salīdzinoši augstu popularitāti republikāņu atbalstītāju vidū, šo 35 dienu laikā kritās Trampa popularitātes reitingi kopumā, atzīmē portāls "FiveThirtyEight".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
