'Trampa sienas' solījums šķeļ prezidenta partiju  (32)

Janvāra izskaņā noslēdzās daļēja ASV valdības dīkstāve. Tā ilga 35 dienas un kļuva par garāko Savienoto Valstu vēsturē. Jautājums par sienas būvniecību uz ASV-Meksikas robežas bija galvenais dīkstāves iemesls. Sākotnēji Tramps izteicās, ka neparakstīs likumprojektu, kas ļautu atsākt valdības darbu, ja tajā nebūs iekļauts finansējums robežsienas būvniecībai. Demokrāti šādu nostāju neatbalstīja un vēlējās, lai vispirms tiktu atjaunots valdības darbs un tikai tad sāktos diskusijas par sienas finansējumu un būvniecību.

Demokrātiskās partijas nelokāmība deva cerētos rezultātus – Tramps parakstīja rezolūciju, kas paredzēja valdības darba atjaunošanu līdz 15. februārim, taču neiekļāva līdzekļus sienas izbūvei. Trampa piekāpšanos iespējams skaidrot dažādi. Viens no iemesliem – aptauju dati liecina, ka sabiedrība pie ieilgušās dīkstāves Trampu vainoja vairāk nekā demokrātus Kongresā. Lai gan arī dīkstāves laikā Trampam izdevās saglabāt salīdzinoši augstu popularitāti republikāņu atbalstītāju vidū, šo 35 dienu laikā kritās Trampa popularitātes reitingi kopumā, atzīmē portāls "FiveThirtyEight".

Līdzās divu partiju cīņai un atšķirīgajām interesēm, jautājums par sienas būvniecību parādīja arī to, ka pretrunīgais Trampa kampaņas solījums nešķiet pievilcīgs arī daļai republikāņu deputātu. Vēl pirms valdības darba atsākšanas, seši Senāta republikāņi atbalstīja demokrātu ierosināto likumprojektu, kas ļautu pārtraukt dīkstāvi, bet neatvēlētu naudu robežmūrim. Šis likumprojekts neieguva pietiekami lielu atbalstu, taču parādīja, ka aiz Trampa nestāv vienota Republikāniskā partija.

Šobrīd demokrātu un republikāņu pārstāvji aizvada sarunas par turpmāku valdības darba nodrošināšanu, tomēr pastāv risks, ka pēc 15. februāra sāksies jauna dīkstāve, kuras epicentrā atkal nonāks robežmūra jautājums. Demokrāti joprojām skeptiski raugās uz sienas prāvajām izmaksām un nepieciešamību, bet Tramps nav demonstrējis gatavību atkāpties no kampaņas solījuma realizēšanas.

Tramps izteicis brīdinājumu, ka, nesaņemot vajadzīgo finansējumu sienas būvniecībai, viņš varētu izsludināt ārkārtas stāvokli. Tas prezidentam, iespējams, ļautu atvēlēt līdzekļus robežmūrim bez Kongresa piekrišanas.

Vairāki Republikāniskās partijas pārstāvji publiski pauduši bažas par šādu risinājumu. "Manuprāt, tā nav laba stratēģija," komentējot iespējamo ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, izteicās republikāņu senators Džons Kornins. Līdzīgu nostāju pauduši arī citi republikāņu senatori. Tikmēr daļa republikāņi Trampa robežmūra plānus pilnībā atbalsta, piemēram, Dienvidkarolīnas senators Lindsejs Grems un Montānas štata senators Stīvs Deinss, raksta "Politico".

Nevienprātība republikāņu rindās tomēr nozīmē, ka prezidenta lēmums izsludināt ārkārtas stāvokli saskartos ar lielu pretestību.

Pirmkārt, šādu prezidenta deklarāciju varētu izskatīt tiesā. Otrkārt, Pārstāvju palāta, kurā ir demokrātu vairākums, atbalstītu "nepiekrišanas rezolūciju", kuras mērķis būtu apturēt prezidenta deklarāciju par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu. Līdzīgs balsojums, visdrīzāk, notiktu arī Senātā un pietiktu ar vienkāršu vairākumu, lai "nepiekrišanas rezolūciju" atbalstītu arī Kongresa augšpalātā. Rezolūciju varētu atbalstīt no trīs līdz desmit republikāņu senatoru, ziņo "The New Tork Times".

Ja tas notiktu, Tramps, būtu spiests uzlikt veto šai rezolūcijai. Lai apietu prezidenta veto un noraidītu ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, divām trešdaļām deputātu gan no Pārstāvju palātas, gan Senāta būtu jānostājas pret prezidentu.

Šāds scenārijs šobrīd nav pārāk reālistisks, ņemot vērā, ka republikāņiem Senātā ir vairākums (53 pret 47). Tāpat nav zināms, vai un cik daudz republikāņu apvienotos ar demokrātiem, lai stātos pretī Trampam, raksta portāls "Vox". Lai arī kā noslēgtos šis process, pašreizējā situācija rāda, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana republikāņiem varētu būt ārkārtīgi neizdevīga.

Ārkārtas stāvokļa izsludināšana, lai iegūtu finansējumu sienas būvniecībai, republikāņiem var būt neizdevīga arī precedenta dēļ, ko rada šāds solis. Ja Tramps izsludina ārkārtas stāvokli un iegūst finansējumu sienai bez Kongresa atbalsta, tad līdzīgu soli kādreiz var spert arī prezidents, kas pārstāv Demokrātisko partiju, izsludinot ārkārtas stāvokli, lai īstenotu politiku, kurai nepiekrīt vairums republikāņu. Piemēram, stingrāku ieroču nēsāšanas likumu ieviešanai.

"Manuprāt, tas [ārkārtas stāvokļa izsludināšana], prezidentam piesaucot nacionālo drošību, lai pārvarētu blokādi kongresā, būtu slikts precedents," "The New York Times" izteicās republikāņu senators no Pensilvānijas štata Patriks Tūmijs. Viņš arī piebilda, ka var iedomāties scenāriju, kurā nākotnes prezidenti to izmanto citiem mērķiem, kas, viņaprāt, ir "ļoti nevēlami".

Robežsienas jautājumam Tramps pieskārās arī savā uzrunā par stāvokli valstī. Viņš izteicās, ka "sienas strādā un sienas glābj dzīvības". Tāpat Tramps norādīja, ka šī siena būs "gudra, stratēģiska, caurredzama tērauda barjera". Prezidents uzrunā solīja, ka uzbūvēs sienu, taču konkrētus soļus, kā panākt sienas būvniecību, neminēja.

Šobrīd grūti paredzēt, kā noslēgsies "robežsienas sāga", tomēr deputātu izteikumi, kā arī iepriekšējais valdības dīkstāves noslēgums parāda, ka ne visi Republikāniskās partijas deputāti robežsienas uzbūvēšanu atbalsta tikpat entuziastiski, kā prezidents. Republikāņu skepse šajā jautājumā var pieaugt, ja tas negatīvi atsauksies uz partijas popularitāti un ilgtermiņa interesēm.