Spānijas valdība uzdod simtiem municipalitāšu aizvākt Franko ēras simbolus  (4)

Tā dēvētais Vēsturiskās atmiņas likums, kas tika pieņemts 2007. gadā, pieprasa aizvākt visus ar Franko režīmu saistītos simbolus, piemēram, ielu nosaukumus, kuros iemūžināti Franko armijas ģenerāļu vārdi, vai publiskās vietās esošās statujas par godu ar diktatūru saistītām personām. Likums pieļauj dažus izņēmumus, kas piemērojami objektiem ar īpašu reliģisku vai māksliniecisku nozīmi.

Taču saskaņā ar Nacionālā statistikas institūta (INE) datiem visā valstī joprojām ir 1171 iela vai laukums, kas nes Franko režīma amatpersonu vārdus, teikts Tieslietu ministrijas paziņojumā.

Ministrijas Vēsturiskās atmiņas departamenta izpilddirektors nosūtījis vēstules 656 pašvaldībām, kuru teritorijā joprojām ir Franko laikmeta simboli, un pieprasījis "nekavējoties aizvākt plāksnes, emblēmas, ciļņus un citus objektus", kas slavina diktatūru.

Sociālistu valdība premjerministra Pedro Sančesa vadībā, kas nāca pie varas pagājušā gada jūnijā, par vienu no savām prioritātēm pasludinājusi to pilsoņkara upuru piemiņas atjaunošanu, kas cīnījās republikāņu pusē, kā arī tam sekojošās Franko diktatūras upuru piemiņas atjaunošanu.

Par šīs kampaņas stūrakmeni kļuvusi valdības iecere aizvākt Franko mirstīgās atliekas no Kritušo ielejas memoriālajā ansamblī esošā mauzoleja.

Memoriālais komplekss, kurā pēc viņa nāves 1975. gadā tika apbedīts arī pats Franko, pēc diktatora pavēles tika izbūvēts laikā no 1940. līdz 1958. gadam, un toreizējā valdība deva rīkojumu apglabāt tajā ne tikai nacionālistu spēku kritušos, bet arī viņu pretinieku mirstīgās atliekas, pasniedzot to kā nacionālā izlīguma simbolu.

Virs kompleksa slejas 150 metrus augsts granīta krusts, kas redzams no daudzu kilometru attāluma.

Eksperti lēš, ka kopumā Kritušo ielejā apglabāti 33 847 abu pušu cīnītāji, tostarp arī republikāņu noslepkavotais Falangas dibinātājs Hosē Antonio Primo de Rivera.

Taču apbedīto vārdi atrodami tikai uz diviem kapiem, kuros attiecīgi atdusas Franko un de Rivera.

Spānijas sabiedrībā par pilsoņkara cēloņiem un nozīmi joprojām valda dziļa nevienprātība. Konflikts valsti burtiski sašķēla divās daļās, abām karojošajām pusēm izrādot neiedomājamu brutalitāti, un tā sekas izjūtamas arī pēc astoņām desmitgadēm.

Vēsturiskās atmiņas likums tika pieņemts iepriekšējās sociālistu valdības laikā.

Taču 2011. gadā, nākot pie varas konservatīvajai Tautas partijai (PP), finansējums likuma izpildei tika apcirpts.

PP un citas labējās partijas uzskata, ka likums nevajadzīgi uzplēš pagātnes brūces.