Kosovas līderi atkal atsāk strīdus par teritoriju apmaiņu ar Serbiju

Otrdien Vašingtonā notikušajā konferencē Tači norādīja, ka viens no jautājumiem Kosovas sarunās ar Serbiju ir robežas demarkācija starp abām valstīm.

"Tā ir iespēja koriģēt robežu Kosovas ziemeļos, kā arī Serbijas dienvidos," sacījis Tači saskaņā ar viņa preses dienesta izplatīto paziņojumu. "Ja nelielas robežas korekcijas ir cena par galīgo miera līgumu, tad tā jāpieņem."

Taču trešdien Haradinajs, runājot ar Kosovas žurnālistiem, atkārtoti uzsvēra, ka "Kosova ir gatava līgumam", taču ne līgumam, kas attiektos arī uz teritorijām un robežām.

Viņš piebilda, ka šāda robežu grozīšana rada reģionā kara risku.

"Nav racionāli doties šādā virzienā, kas ir pat bīstams," sarunā ar aģentūru AFP piebilda Kosovas premjers.

Par iespējamo teritoriju apmaiņu, cenšoties panākt vienošanos par savstarpējo attiecību normalizāciju, Tači sāka runāt jau pagājušajā vasarā, tiekoties ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.

Vietējie mediji un analītiķi norāda, ka šādas apmaiņas rezultātā Serbija varētu iegūt daļu teritorijas Kosovas ziemeļos ap etniski dalīto Mitrovicas pilsētu, kuru pamatā apdzīvo serbu minoritāte.

Apmaiņā pret to Belgarada atteiktos par labu Prištinai no nelielās albāņu minoritātes apdzīvotās teritorijas Presevo apkārtnē, kā arī atzītu Kosovas neatkarību.

Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008. gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.

Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, tostarp 23 no 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija.

Sarunas par savstarpējo attiecību normalizāciju, kas notiek ar ES starpniecību, jau mēnešiem ilgi nonākušas strupceļā, un Serbija atteikusies tās atsākt, kamēr Kosova neatcels nesen ieviesto 100% muitas nodokli uz serbu precēm.