Izsenis savstarpēji naidīgo valstu Armēnijas un Azerbaidžānas pārstāvji tikās, kā arī pārrunāja ekonomiskās sadarbības iespējas, ziņo "Eurasia Net". Līgums slēgts Parīzē EDSO Minskas grupas tikšanās laikā, un pirmie soļi jau ir redzami.
Politiskās pārmaiņas acīmredzami viesušas korekcijas Armēnijas politikā, kā arī saviļņojušas sabiedrību kaimiņvalstī, jo gan starpvalstu, gan abu republiku iekšējā politikā ienākuši nebijuši elementi, atzīmē medijs.
Azerbaidžāna jau nomainījusi daļu no diplomātiskā korpusa, lai mierīgākā gaisotnē risinātu starp valstīm samilzušās problēmas. Attiecīgi uz citiem amatiem aizrotēti vairāki tādi diplomāti un ierēdņi, kuri iepriekš vārdos asi uzbrukuši Armēnijai.
Draudzību veicina televīzijā
Ministru paziņojumam par "tautu gatavošanu mieram" Armēnijas sabiedriskajā televīzijā janvāra beigās sekoja sižets, kurā izteikts pieļāvums, ka starp armēņiem un azerbaidžāņiem varētu atjaunot un dibināt draudzības saiknes.
Sižetā intervēti pierobežā esošā Aigeparas ciema iedzīvotāji, kuri žurnālistiem stāsta par draudzību ar azerbaidžāņiem Alibeili ciemā (abi kartē) pirms Kalnu Karabahas kara 90. gadu sākumā.
"No Aigeparas līdz Azerbaidžānas ciemam Alibeili ir tikai pusotrs kilometrs. Padomju laikos abu ciemu iedzīvotāji bija draugi un apciemoja cits citu. Daļa Aigeparas iedzīvotāju pat strādāja Alibeili un otrādi," sižetā stāstījis kāds vecāks armēnis, kurš aizgājušos laikus atcerējās ar patiku, "komunistu laikos viss bija labi, man tur bija daudz paziņu."
Cita starpā sižetā citēts žurnālists un pētniecības centra ANI pārstāvis Tatuls Hakobians, kurš pauž pārliecību, ka armēņi un azerbaidžāņi vienu dienu atkal "dzīvos līdzās": "Pie pirmās iespējas armēņi no Gendžes pārdošanai vedīs granātābolus un azerbaidžāņi no šejienes ņems konjaku".
Sižets gan saskārās ar plašu kritiku sociālajos tīklos. Ņemot vērā, ka tas tika pārraidīts pat vairākkārt, lai, visticamāk, sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, soctīklotāji norādīja, ka televīzijas mēģinājums skriet pakaļ politiskajai dienaskārtībai izskatījies naivi.
Pirmā reakcija - akmens otra dārziņā
Televīzijas sižets sašutumu raisījis arī tajā paustās politiskās nostājas dēļ. Sabiedriskā televīzija ierasti seko oficiālajai valdības ārpolitikas retorikai, īpaši Kalnu Karabahas jautājumā, bet šoreiz Armēnijas ierasti stingri atbalstītā reģiona pašnoteikšanās nodēvēta par "teritoriālo konfliktu".
Pirms kara Kalnu Karabahā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju bija armēņi, bet pārējie azerbaidžāņi. Mūsdienās reģionā dzīvo gandrīz tikai armēņi, un Armēnijā vairums iedzīvotāju uzskata, ka Azerbaidžānai nav nekādas tiesības uz reģionu, kas administratīvi azerbaidžāņu kontrolē nokļuva vien pirmā pasaules kara laikā. Savukārt ANO Kalnu Karabahu uzskata par bijušās Azerbaidžānas PSR Autonomā reģiona pēcteci, kura ir suverēna Azerbaidžānas teritorija.
Ar zaļu iekrāsotas tās Kalnu Karabahas teritorijas, kuras faktiski atrodas Azerbaidžānas jurisdikcijā.
Piemēram, armēņu medijā "Aysor" drīz pēc sižeta pārraides parādījās viedoklis, kurā atzīmēts, ka pirmajiem soļiem draudzības iedibināšanā vajadzētu nākt no Azerbaidžānas puses. "Jācer, ka tie, kas dzīvo kaimiņu ciemā, neaizmirsīs par mieru un neatklās uguni no savām pozīcijām pret reiz tiem draudzīgajiem Aigeparas iedzīvotājiem," atzīmējis medijs.
Savukārt laikrakstā "Golos Armenii" publicēts vēl asāks viedoklis, kurā uzsvērts, ka azerbaidžāņi neizrāda ne vismazāko pazīmi par armēņofobijas atmešanu, kamēr atsevišķas grupas Armēnijā metušās "neprātīgā entuziasmā, gatavojot tautas mieram," teikts "BBC Monitoring" apskatā.
Cer uz ekonomisku saprašanos
Par spīti asajai kritikai pēc sižeta sabiedriskajā televīzijā diplomātiskās sarunas turpina uzņemt apgriezienus, un jau pirms dažām nedēļām abu valstu līderi tikās "Pasaules ekonomikas foruma" ietvaros Davosā.
Ņemot ka pārmaiņas sākušās pēc Nikola Pašinjana nākšanas pie varas, arī pirmie soļi sperti no izolētās Armēnijas puses. Tādējādi jaunā valdība cenšas atvieglot ne tikai Azerbaidžānas, bet arī Turcijas robežas blokādes dēļ cietušo ekonomiku.
Ministru līmenī jau janvāra vidū noslēgta saprašanās, ka jāveicina "abpusēji izdevīgas iniciatīvas, kas piepildītu reģiona ekonomisko potenciālu". Tā iezīmē skaidru pavērsienu Azerbaidžānas drošības politikā, kurā absolūta Armēnijas ekonomiskā izolācija noteikta kā viena no stratēģijām. Vēl gada sākumā prezidents Ilhams Alijevs norādīja, ka izolācija turpināsies līdz "visas mūsu zemes tiks atbrīvotas", ar to domājot Armēnijas kontrolēto Kalnu Karabahu.
Tas gan nav liedzis armēņiem jau laikus gatavoties blokādes vismaz daļējai atcelšanai, izbūvējot jaunu dzelzceļa robežpunktu, cerībā atjaunot preču satiksmi un pievienoties Baku-Tbilisi-Karsas dzelzceļa tīklam, kas šobrīd apiet Armēniju.
Pašinjans pārskata Kalnu Karabahas jautājumu
Būtiskākās pārmaiņas piedzīvojušas Armēnijas valdības saiknes ar Kalnu Karabahu, kuras pārvaldes struktūras līdz šim bija cieši saistītas ar armēņu drošības struktūrām. "Mūsu valdība Karabahā īsteno politiku, kāda līdz šim nav īstenota. Paralēļu vilkšana līdzību atrašanai ir maldi," pēc tikšanās ar Alijevu norādījis Pašinjans.
"Eurasia Net" raksta, ka Pašinjana komanda beidzot sākusi jau iepriekš uzsākto, bet iebuksējušo darbu pie Madrides principu ieviešanas. Tie, pirmkārt, paredz Armēnijas Bruņoto spēku atkāpšanos no Kalnu Karabahu ieskaujošajām Azerbaidžānas teritorijām, kuras kalpojušas kā buferzonas. Tādējādi armēņi ļautu atgriezties mājās tiem azerbaidžāņiem, kuri no šīm teritorijām iepriekš padzīti vai aizbēguši karadarbības dēļ.
Pretī Azerbaidžānai jādod drošības garantijas Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Savukārt Madrides principu galīga ieviešana noslēgtos līdz ar abpusēji panāktu rezolūciju par Kalnu Karabahas turpmāko statusu. Analītiķi atzīmē, ka šo principu ieviešana nekad nav noņemta no dienaskārtības, taču ilgu laiku nav risināta.
Tomēr armēņu sabiedrībā pastāv dziļas šaubas par buferzonas atgriešanu Azerbaidžānas kontrolē, turklāt izskanējuši iebildumi, ka līdzšinējās sarunās nav iesaistīti Kalnu Karabahas pārstāvji. Lai gan Pašinjana valdība paudusi, ka vēlāk sarunās viņus iesaistīs, Azerbaidžānas puse izslēgusi jebkādu iespēju runāt ar oficiālo Kalnu Karabahas pārvaldi, raksta "Azer News". Par spīti abpusējās retorikas asumiem, sarunas par "tautu gatavošanu mieram" abas puses turpina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
