Sagaidāms, ka Spānijas premjerministrs Pedro Sančes, kurš vada sociālistu mazākuma valdību, trešdien varētu paziņot par pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu, kas varētu notikt jau aprīlī.
Trešdien parlamentā paredzēts balsojums par 2019.gada budžetu, kurā, neskatoties uz smagajām sarunām, valdība varētu zaudē.
Tviterī Sančess atzinis, ka pret valdības sagatavoto budžeta projektu, domājams, balsos gan opozīcijā esošās labējās partijas, gan katalāņu separātisti, ar kuru palīdzību pērn sociālistiem izdevās gāzt Marjano Rahoja vadīto konservatīvo valdību.
Katalāņu separātisti pieprasīja valdībai uzsākt sarunas par Katalonijas pašnoteikšanos, ko Madride joprojām kategoriski noraida, un tāpēc divas Spānijas parlamentā pārstāvētās katalāņu partijas, kas atbalsta neatkarību, paziņojušas, ka balsos pret budžeta projektu.
Uzsākot parlamenta debates un vēršoties pie katalāņu deputātiem, Spānijas budžeta ministre Marija Hesusa Montero otrdien uzsvēra, ka "valdība nepakļausies neviena šantāžai". Taču katalāņu politiķi noraidījuši apsūdzības šantāžā.
"Ja budžeta nebūs, tā nebūs neatkarību atbalstošo katalāņu partiju vaina, jo jūs cerat gūt labumu no pirmstermiņa vēlēšanām," uzrunājot valdības pārstāvjus, norādīja Ferans Bels, kurš pārstāv centriski labējo Katalonijas Eiropeiskās demokrātijas partiju (PDeCat).
Iespējamās ārkārtas vēlēšanas varētu notikt jau 14. vai 28.aprīlī, vēsta avoti valdībā. Tiek uzskatīts, ka Sančess vēlas vēlēšanas sarīkot, cik drīz vien iespējams, lai mobilizētu kreisi noskaņotos vēlētājus, pastāvot draudiem, ka pie varas varētu atgriezties konservatīvie.
Lai gan aptaujas liecina, ka sociālisti, par kuriem būtu gatavi balsot aptuveni 30% vēlētāju, joprojām ir vadībā, par abām lielākajām labēji centriskajām partijām - konservatīvo Tautas partiju (PP) un labēji liberālo partiju "Ciudadanos" ("Pilsoņi") - kopā grasās balsot vairāk nekā 30% spāņu.
Barselonas un Madrides attiecības papildus saspīlējusi katalāņu separātistu prāva, kas sākās otrdien, tiesas priekšā stājoties 12 bijušajām Katalonijas amatpersonām un nacionālistu nevalstisko organizāciju vadītājiem, kas apsūdzēti saistībā ar 2017.gada neatkarības referenduma sarīkošanu.
Uz prāvas sākumu Madridē ieradās arī pašreizējais Katalonijas premjerministrs Kims Torra, kas šo procesu nosaucis par "uzbrukumu demokrātijai un cilvēktiesībām".
Savukārt bijušais Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons, kas šobrīd dzīvo trimdā Beļģijā, norādījis, ka katalāņu separātistu līderu tiesāšana būs "Spānijas demokrātijas izturības pārbaude". Pats Pudždemons šajā procesā nav apsūdzēto vidū, jo Spānijas likumi neparedz aizmugurisku tiesāšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
