Reaģējot uz Krievijas kodolieročus nestspējīgo raķešu draudiem, tiek pieļauti aizsardzības pasākumi jebkādā formā, arī attiecībā uz jauniem kodolieročiem Eiropā, paziņojusi Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena.
"Precīzi tāpēc, ka mēs esam diskusiju sākumā, ir svarīgi, ka mēs nesākam, radot hierarhijas vai izslēdzot atsevišķus jautājumus, bet tiešām paturam darbakārtībā visu iespēju kopumu," pirms sarunām Briselē ar NATO kolēģiem sacīja ministre.
Vaicāta, vai viņa izslēdz kodolieroču izvietošanas iespēju, Leiena sacīja: "Es esmu runājusi par plašu pasākumu kombināciju. Tas nozīmē hierarhijas neizslēgt, neradīt un neiekļaut, bet tiešām izmantot šo laiku diskusijām, lai mums darbakārtībā varētu būt apdomīgi, gudri priekšlikumi."
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien brīdināja, ka, pārkāpjot divpusējo līgumu ar ASV, Krievija turpina attīstīt kodolieročus nestspējīgas raķetes un apgādājusi ar tām vairākus bataljonus.
ASV un NATO apgalvo, ka Krievijas spārnoto raķešu sistēma SSC-8 pārkāpj Līgumu par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), kuru Vašingtona un Maskava parakstīja 1987.gadā. Vašingtona mēneša sākumā paziņoja, ka izstājas no šī līguma, un Krievija tūlīt pēc tam nāca klajā ar līdzīgu paziņojumu.
NATO aizsardzības ministri sanāksmē Briselē trešdien un ceturtdien gatavojas apspriest, kādi jauni pasākumi būtu nepieciešami Eiropas pasargāšanai no Krievijas raķešu draudiem.
Stoltenbergs apsūdzēja Maskavu, ka tā cenšas novērst uzmanību no saviem līguma pārkāpumiem, vainojot NATO līguma neievērošanā.
NATO pretraķešu aizsardzības sistēmas Rumānijā un Polijā ir tikai un vienīgi aizsardzības rakstura pasākumi un uzbrukuma raķetes tur netiks izvietotas, uzsvēra Stoltenbergs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
