Eiropas Savienībā (ES) pērn turpināja sarukt pieteikumu skaits par patvēruma piešķiršanu, un šobrīd tas ir tādā līmenī, kāds nav pieredzēts kopš 2014. gada, liecina trešdien izplatītie Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) dati.
Pērn iesniegti 634 700 pieteikumi par patvēruma saņemšanu, un tas, salīdzinot ar 2017. gadu, ir sarukums par 10%. Savukārt 2017. gadā pieteikumu skaits bija sarucis par 44%, salīdzinot ar 2016. gadu.
2018. gadā pieteikumu skaits nokrities līdz līmenim, kāds tas bija pirms 2015. gada migrācijas krīzes.
Mainījušās arī patvēruma lūdzēju izcelsmes valstu proporcijas. Ja 2015.-2016. gadā katrs ceturtais patvēruma lūdzējs bija sīrietis, tad pērn - katrs desmitais.
Tomēr arī šobrīd visvairāk pieteikumu tiek saņemts no sīriešiem. Viņiem seko afgāņi un irākieši.
Vienlaikus pieaudzis patvēruma pieprasījumu skaits no Kolumbijas, Gruzijas, Irānas, palestīniešu teritoriju, Turcijas un Venecuēlas pilsoņiem, liecina EASO dati.
Samazinājusies ar tā patvēruma lūdzēju daļa, kam patvērums piešķirts. Pērn patvērums piešķirts trešdaļai, bet 2017. gadā - 40% patvēruma lūdzēju.
Pieaudzis pieteikumu skaits no to valstu pilsoņiem, ar kurām ar ES ir bezvīzu režīms, arī no Kolumbijas, Gruzijas un Venecuēlas. Kopumā šādu pieteikumu bijusi viena piektā daļa, un tā ir "lielākā koncentrācija pēdējos gados", norādīja EASO.
Patvēruma piešķiršanas un migrācijas politika ir viens no asākās domstarpības raisošajiem tematiem ES, neraugoties uz kopējā skaita sarukumu.
Veiksmīgās populistu partijas Itālijā, Ungārijā, Polijā un citās valstīs šo tēmu izmanto, lai gūtu panākumus maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
