Lietuvas kūrortpilsēta Palanga parasti ļaudīm saistās ar Baltijas jūras piekrastes baltajām smiltīm un liego vēju, Dzintara muzeju un Botānisko dārzu, taču pilsētas meži sevī slēpj arī liecības no drūmiem mūsu reģiona vēstures gadiem.
Ar fotogrāfijām no veca koku biezoknī paslēpta betona bunkura ar portālu "Delfi" padalījās aculiecinieks Arvidas. "Latvieši mēdz teikt, ka viņu Jūrmala ir skaistāka un labāka par leišu Palangu, bet ko jūs variet likt pretī šim unikālajam objektam?" pavadvēstulē jautā Arvidas.
Runa ir par Otrā pasaules kara priekšvakarā celtu aizsardzības būvi piejūras priežu meža joslā turpat pie brīvdabas Botāniskā dārza, skaidro Arvidas. Pelēkā betona būve, kas pieder tā sauktajai Molotova līnijai, ir iedziļināta zemē un tā ir unikāla ar to, ka izbūvēta divos stāvos, kas esot retums šī perioda padomju nocietinātajiem ugunspunktiem.
Iekļūt bunkurā gan ir visai sarežģīti un ne tuvu katram tas būs pa spēkam, brīdina lasītājs – ir burtiski uz vēdera jāizspraucas pa šauru caurumu sienā, kurš turklāt atrodas vairāk nekā divu metru augstumā.
Taču grūtajai piekļuvei ir savas priekšrocības – bunkurs nav piegānīts ar tukšām skārdenēm, izsmēķiem un cilvēku fekālijām, piemetina aculiecinieks: "Viss ir tīrs un patīkams, cik nu patīkami var būt tik klaustrofobiskā vietā."
Lai izstaigātu pirmo līmeni, uz kuru var nokļūt pa metāla kāpnēm caur lūku grīdā, būs nepieciešami garie zvejnieka zābaki, atzīmē lasītājs. "Trauslā ledus un aukstuma dēļ es tur šoreiz nelīdu," paskaidro kungs.
Molotova līnija ir neoficiāls nosaukums PSRS celtajai aizsardzības sistēmai Otrā pasaules kara pašā priekšvakarā. Līdz ar 1939. gada Molotova-Ribentropa paktu un slepenajiem papildprotokoliem, kuros Hitlera nacistu Vācija ar Staļina komunistu PSRS vienojās par Eiropas sadalīšanu, kam sekoja Baltijas valstu okupācija un Polijas valstiskuma likvidēšana, Padomju Savienības robeža pārvietojās tālāk uz rietumiem.
Līdz ar to mazāk aktuāla kļuva jau kopš divdesmitajiem gadiem celtā Staļina līnija un okupanti gar jauno robežu steigšus būvēja jaunu aizsardzības būvju kompleksu – Molotova līniju, kas stiepās no Baltijas jūras pie Palangas līdz Karpatu kalniem.
Aculiecinieka fotografētais bunkurs ir viena no Molotova līnijas paliekām Palangas apkārtnē. Pavisam Lietuvā tikuši uzcelti ap 100 Molotova līnijas bunkuri.
Lasītājs gan neatklāj precīzas konkrēta bunkura koordinātes, norādot, ka tas ir Palangas pilsētas robežās un to nav grūti atrast, bet katram pašam jāizvērtē savas spējas un jāuzņemas atbildība, vai riskēt ar savu veselību un doties senajā būvē.
Molotova līnijai lielas lomas PSRS aizsardzībā nebija – vācu uzbrukums (1941. gada 22. jūnijā) sākās pirms vēl līnija tika pabeigta. Daļēji aizsardzībā varējuši iesaistīties vien aizsardzības līnijas dienvidu gala bunkuri, kas masīvo vācu uzbrukumu spējuši aizkavēt vien uz dažām dienām.
Tāpat steigā celtie bunkuri bijuši sliktas kvalitātes un viegli iznīcināmi. Piemēram, novērošanas periskopu lūkas bijušas pilnīgi neaizsargātas – pretiniekam atlika tajā iemest granātu vai ieliet degmaisījumu, lai uguns punktu padarītu pretoties nespējīgu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
