Krievijas EW spējas: Konflikta gadījumā NATO nevar paļauties uz informācijas pārākumu, pauž eksperts  (267)

Nopietnas reformas Krievijas spēkos sākās jau pēc Krievijas–Gruzijas 2008. gada kara, kas Maskavai ļāva konstatēt nepilnības un trūkumus, ko ņemt vērā vērienīgajā modernizācijā, kas skāra gan armijas vadības un organizācijas struktūru, gan bruņojumu.

Taču tieši pēdējie konflikti – karš Ukrainā, Sīrijā –, kā arī Krievijas lielās militārās mācības "Zapad" norādījušas uz Krievijas ievērojamām EW spējām. Jau 2015. gadā ASV Eiropas spēku komandieris Bens Hodžess Krievijas elektroniskā kara spējas raksturoja kā "negaidīti lielas".

Vēl pērn Somijai radās bažas par Krievijas saistību ar GPS signāla traucējumiem virs valsts ziemeļiem NATO manevru "Trident Juncture 18" laikā, bet 2017. gadā pirms mācībām "Zapad 2017" tika novēroti mobilo sakaru traucējumi Kurzemes piekrastē, kuros arī aizdomās tur Krieviju.

Krievijas EW iekārtas ir redzētas Sīrijā, Donbasā, kā arī tiek izvietotas Kaļiņingradā un Baltkrievijā.

To, ka ar pieaugošajām Krievijas elektroniskās karadarbības spējām NATO ir jārēķinās, Rīgā notikušajā Drošības un stratēģiskās pētniecības centra rīkotajā seminārā 13. februārī uzsvēra Krievijas un Vidusāzijas aizsardzības jautājumu eksperts Rodžers Makdermots.

"Ir jāatzīst, ka konflikta gadījumā mēs nevaram pilnībā paļauties uz mūsu komunikācijas sistēmām un izlūkošanu. Šim pretiniekam ir modernas un uzlabotas EW spējas," skaidro eksperts.

Tāpēc NATO ir nopietni jāgatavojas un jāmācās, "lai, nonākot kaujas laukā, tas nebūtu pārsteigums", pasvītro Makdermots.

Būtiski ir izcelt, ka Krievijas spēkos EW spējas ir pieejamas katrai brigādei, tas nozīmē, ka elektroniskās karadarbības ekipējums un speciālisti brigādes ietvaros kaujas laukā ir pieejami uzreiz un nav jāmeklē vai jāgaida no citurienes, paskaidro Makdermots.

Krievijas EW potenciālu gan nevajadzētu pārvērtēt, paļaujoties tikai uz Krievijas mediju ziņām. Krievijas medijos tika ziņots, ka iznīcinātāji ar EW sistēmām, lidojot virs ASV karakuģa USS "Donald Cook" Melnajā jūrā, ir "padarījuši aklu" AEGIS raķešu sistēmu.

Tā gan nebija patiesība, atzīmē Makdermots. Šāds stāsts bija radīts gan propagandas nolūkos, gan ieinteresētajiem cenšoties pārliecināt valdību par nepieciešamību pēc lielāka finansējuma EW spēju attīstībai, pieļauj eksperts.

Krievijas EW mērķis ir NATO komunikācijas un komandsistēmas, precizē Mekdermots: "Tas rada lielas problēmas – arī tad, ja nepadara aklu AEGIS."

Vērtējot, cik reāla ir bruņota konflikta starp Krieviju un NATO iespējamība, Makdermots norāda, ka publiski Krievija pauž satraukumu par katrām relatīvi mazām NATO mācībām un alianses klātbūtni Baltijas valstīs vai Austrumeiropā. Taču dziļākā analītiskā un armijas vadības līmenī šie draudi Krievijā netiek uztverti nopietni, viņš uzskata.

Eksperts ir pārliecināts, ka Krievijas ģenerālštābs negaida konfliktu ar NATO, taču pastāv nejaušības risks. "Diemžēl daudzu mainīgo dēļ nepareizs otras puses darbības iztulkošanas potenciāls rada nopietnus riskus, ka kaut kas var notikt," atzīst analītiķis.

Krievijas medijos arī vērojama NATO līguma 5. panta neizpratne, kas rada bīstamību, viņš turpina. Dokuments neparedz, ka būtu nepieciešams visu alianses valstu vienbalsīgs lēmums, lai dotu atbildi agresijas gadījumā. "Es ceru, ka Krievijas vadība saprot, ka dažu alianses biedru atturēšanās atbildēt ar spēku nenozīmē, ka atbildes nebūs," viņš akcentē.

NATO uzdevums ir ar savu darbību un mācībām atturēt Krieviju no iespējamām provokācijām, atgādina analītiķis, – lai parādītu, ka "neatdosim ne collu" savas zemes.