Bez pietiekama eiropiešu atbalsta Eiropas Savienības (ES) projekts var arī sabrukt, vizītes laikā Latvijā brīdināja Eiropas Parlamenta (EP) Komunikācijas ģenerāldirektors Žaumi Duks Gijots. Viņš atzīmēja satraucoši zemo jauniešu dalību iepriekšējās EP vēlēšanās par spīti faktam, ka ES kopumā pozitīvi vērtē vēsturiski lielākais eiropiešu īpatsvars.
"Eiropa, kāda tā ir tagad, nepastāvēja pirms 20 gadiem ne brīvās kustības, ne cilvēktiesību, ne mācību un citu iespēju ziņā. Nekā tāda iepriekš nekad nav bijis – tas viss ir uzbūvēts pēdējos gados. Tas nozīmē, ka, ja šo projektu vairs neatbalsta vairākums, nākamajos piecos, desmit vai divdesmit gados tas var vairs nebūt, tas var sabrukt," vizītē "Delfi" situāciju skaidro Gijots.
Viņš norāda, ka vēl pirms dažiem gadiem, kad šāda varbūtība tika izteikta, tā tika noraidīta kā teorētiska, jo neviens nav ticējis, ka kas tāds patiešām varētu notikt. "Brexit" to mainīja. "Mēs redzam, kas notiek ar jauniešiem Lielbritānijā. Viņi "aizmirsa" piedalīties referendumā. Mēs zinām, ka, lai gan vismaz 70% jauniešu Lielbritānijā vēlas palikt Eiropas Savienībā, daudzi no viņiem nebalsoja," brīdina EP runasvīrs.
"Tagad ir miljoniem jaunu britu, kuri nesaprot, kāpēc patlaban notiek debates par to, vai viņi turpmāk varēs baudīt Erasmus programmas labumus, izpētes programmas, brīvu pārvietošanos un citas lietas," situāciju raksturo EP ierēdnis, "mums šis piemērs ir jārāda eiropiešiem, lai viņus mobilizētu."
Vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu vismazākā vēlēšanu aktivitāte novērota tieši jauniešu vidū. Kopumā iepriekšējās vēlēšanās piedalījās 43% Eiropas balstiesīgo iedzīvotāju, bet jauniešu vidū līdz 25 gadu vecumam savu balsi atdeva vien 27% vēlētāju.
"Tas ir ļoti satraucoši, jo, ja ir kādas vēlēšanas, kas patiešām ir saistītas ar jauno cilvēku nākotni, tās ir šīs vēlēšanas," atzīmē Gijots. Bieži tiek aizmirsts vai ignorēts, ka aptuveni 80% Latvijas likumu ir balstīti ES pieņemtos lēmumos.
Infografikā gan netiek īpaši atzīmēts, ka laika gaitā pieaudzis Eiropas Savienības dalībvalstu skaits – attiecīgi jaunākajās dalībvalstīs vēlētāju aktivitāte pārsvarā ir zemāka nekā vecākajās dalībvalstīs. 1994. gadā bija 12 valstis, 1999. gadā eiroparlamentāriešus vēlēja 15 dalībvalstu pilsoņi, bet 2004. gadā ES jau veidoja 25 valstis, tostarp Latvija. 2009. gadā ES bija 27 dalībvalstis, 2014. gadā – 28, bet šogad, ņemot vērā "Brexit", uz vēlēšanu iecirkņiem jau atkal dosies 27 dalībvalstu vēlētāji.
Eiropas Parlaments šogad priekšvēlēšanu laikā īpašu uzmanību pievērš ne tikai vispārējai informēšanai par vēlēšanām. Tā arī cenšas mobilizēt to sabiedrības daļu, kurai ir viedoklis un kura aptaujās norāda, ka seko un domā līdzi politikai, bet tomēr kaut kādu iemeslu dēļ vēlēšanas līdz šim nav apmeklējusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
