Ārkārtas stāvoklis ASV: Tramps mēģina 'nezaudēt seju' un iet uz visu banku  (123)

Aizvadītie mēneši Donalda Trampa administrācijai bijuši visnotaļ vētraini. Cīņa par finansējuma iegūšanu robežmūra būvniecībai noveda pie 35 dienu valdības darba dīkstāves, kas kļuva par ilgāko ASV vēsturē.

Tas negatīvi atsaucās uz Trampu un viņa pārstāvēto Republikānisko partiju. Aptauju dati liecināja, ka sabiedrība prezidentu pie dīkstāves vainoja vairāk nekā demokrātus. Lai arī sākotnēji prezidents solīja neparakstīt nevienu likumprojektu, kas neiekļautu finansējumu sienas būvniecībai, janvāra izskaņā Tramps piekāpās, parakstot rezolūciju par valdības darba atjaunošanu līdz 15. februārim. Šī rezolūcija neparedzēja līdzekļu piešķiršanu robežmūrim.

Arī republikāņu un demokrātu panāktā vienošanās par valdības darba finansēšanu pēc 15. februāra nebija Trampam labvēlīga – robežmūra būvniecībai tajā bija atvēlēti 1,3 miljardi ASV dolāru, lai gan prezidents pieprasīja 5,7 miljardus.

Ņemot vērā dīkstāves atstāto iespaidu uz Trampa popularitāti, neparakstīt panākto vienošanos no prezidenta puses būtu riskants solis. Tramps piekāpās vēlreiz – viņš parakstīja likumprojektu par valdības darba finansēšanu pēc 15. februāra, novēršot jaunu valdības dīkstāvi, taču iegūstot tikai 1,3 miljardus sava kampaņas solījuma īstenošanai.

Neraugoties uz politiskajām neveiksmēm, kuras Trampa administrācijai sagādāja cīņa par robežmūra finansējumu, prezidents neizrādīja gatavību atkāpties no sava priekšvēlēšanu solījuma. Tramps jau iepriekš brīdināja, ka finansējumu robežmūra būvniecībai varētu mēģināt iegūt arī citādā ceļā, piemēram, ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu. Tieši šādu soli viņš spēra 15. februārī. Izsludinot ārkārtas stāvokli, prezidents mēģina apiet Kongresu un robežmūra projektam novirzīt aptuveni 6,7 miljardus ASV dolāru.

Kā norāda Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs, ārkārtas stāvokļa izsludināšana ļoti labi iederas Trampa stratēģijā un tēlā, jo prezidents sevi "vienmēr ir attēlojis kā krīzes laika prezidentu": "Ārkārtas stāvokļa izsludināšana uz ASV robežas ar Meksiku perfekti iederas Trampa stāstā par viņu kā krīzes laika prezidentu, ap kuru republikāņiem jāsaliedējas, vai arī ASV nonāks vēl dziļākā krīzē."

Kopš valdības darba atjaunošanas, kā arī uzrunas par stāvokli valstī Trampa reitingi atkal sāka uzlaboties, taču pēdējie notikumi varētu atstāt negatīvu ietekmi uz prezidenta popularitāti. Aptaujas dati liecina, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana, lai iegūtu finansējumu robežmūra celtniecībai, sabiedrībā nav populāra – to atbalsta vien 32% aptaujāto, savukārt pret to iestājas 65%, raksta portāls "FiveThirtyEight".

Trampa kvēlākie atbalstītāji joprojām ir prezidenta pusē. Gan 35 dienas garās dīkstāves laikā, gan pēc tās prezidents ieguva augstus atzinības rādītājus no republikāņu puses, taču būtiski kritās viņa popularitāte neatkarīgo vēlētāju vidū. Kā atzīmē portāls "FiveThirtyEight", neatkarīgo vēlētāju atbalsts Trampam ir nepieciešams, lai uzvarētu 2020. gada prezidenta vēlēšanās. 2016. gada vēlēšanās 46% neatkarīgo vēlētāju balsoja par Trampu, bet par viņa konkurenti Hilariju Klintoni – 42%. Tas bija viens no galvenajiem faktoriem, kas Trampam ļāva uzvarēt cīņā par Baltā nama atslēgām.

Mārtiņš Hiršs argumentē, ka Trampa popularitāti republikāņu vidū iespējams skaidrot dažādi, kā vienu no iemesliem minot televīzijas un sociālo tīklu lomu. "Republikāņu mediji, it īpaši "Fox News", gandrīz visu, ko Tramps dara un saka, pagriež viņam labvēlīgā gaismā un pie visa vaino demokrātus." Tāpat pētnieks norāda, ka ASV sabiedrība arvien vairāk dzīvo divos dažādos informācijas burbuļos, kuros republikāņu atbalstītāji dzird tikai tādu informāciju, kas saskan ar viņu uzskatiem un nav īpaši kritiska pret prezidentu Trampu.

Par vienu no pirmajiem brīdinājuma signāliem Trampa administrācijai kļuva 2018. gada vidustermiņa vēlēšanas. Tajās demokrāti pārliecinoši ieguva vairākumu Kongresa apakšpalātā jeb Pārstāvju palātā. Arī šajās vēlēšanās izpaudās neatkarīgo vēlētāju ietekme – 54% no tiem atdeva balsis par Demokrātiskās partijas kandidātiem, savukārt republikāņus atbalstīja 42%, raksta CNN.

Tiesa, vidustermiņa vēlēšanas parādīja arī, ka Trampam joprojām ir pietiekami liela ietekme un spēja iegūt vēlētāju atbalstu. To apliecina fakts, ka šajās vēlēšanās ļoti labi klājās tiem Republikāniskās partijas politiķiem, kurus pirmsvēlēšanu laikā atbalstīja Tramps. Prezidents rīkoja īpašus kampaņas mītiņus atsevišķos štatos, lai palīdzētu uzvarēt konkrētiem kandidātiem. Trampa aktivitāte republikāņiem ļāva ne tikai saglabāt, bet arī palielināt savu vairākumu Kongresa augšpalātā jeb Senātā.

Šo un citu iemeslu dēļ Trampa izredzes uzvarēt cīņā par otro termiņu prezidenta amatā saglabājas labas, tomēr viņam būs jāatrod veidi, kā palielināt atbalstu neatkarīgo vēlētāju vidū.

Donalda Trampa atzinības reitingi 2017.- 2019. (Avots: Gallup)

Kā jau to varēja paredzēt, Trampa paziņojums par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu izraisīja asu kritiku no demokrātu puses. "Šī vienkārši ir varas sagrābšana no neapmierināta prezidenta puses, kurš izkāpis ārpus likuma robežām, lai mēģinātu iegūt to, ko nespēja paveikt konstitucionālā likumdošanas procesā," kopīgā paziņojumā pauda Demokrātiskās partijas līderi Nensija Pelosi (Pārstāvju palātas spīkere - attēlā pa labi) un Čaks Šūmers (Senāta mazākuma līderis).

Demokrātiskā partija prezidenta ceļā var stāties divējādi. Pirmā varbūtība – apturēt ārkārtas stāvokļa deklarāciju Kongresā, atbalstot "nepiekrišanas rezolūciju". Pārstāvju palātā, kurā ir demokrātu vairākums, šādu rezolūciju, visdrīzāk, pārliecinoši atbalstīs. Līdzīgam balsojumam būtu jānotiek arī republikāņu kontrolētajā Senātā, un pietiktu ar vienkāršu vairākumu, lai "nepiekrišanas rezolūciju" atbalstītu Kongresa augšpalāta. Ņemot vērā faktu, ka atsevišķi Senāta republikāņi kritizējuši ārkārtas stāvokļa izsludināšanu robežmūra finansēšanas nolūkos, vairākuma iegūšana Senātā ir reālistiska. Tas nozīmētu, ka prezidentam nāktos izmantot savas veto tiesības, lai neitralizētu Kongresa pretestību. Kongress var apturēt arī Trampa veto – divām trešdaļām deputātu gan no Pārstāvju palātas, gan Senāta būtu jānostājas pret prezidentu. Taču Republikāniskās partijas vairākums Senātā liek domāt, ka Trampa veto tiesības netiks apdraudētas.

Otrā iespēja – apstrīdēt Trampa deklarāciju tiesā. Šādu scenāriju piektdien paredzēja pats prezidents, kurš apgalvoja, ka lieta varētu nonākt līdz pat Augstākajai tiesai, raksta portāls NPR. Līdz tiesas darbu uzsākšanai nebija ilgi jāgaida – pirmdien 16 ASV štatu koalīcija prezidenta administrāciju iesūdzēja tiesā par tās lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli, lai iegūtu finansējumu sienas būvniecībai.

Juridisko jautājumu eksperti norāda, ka tiesā Trampa ārkārtas stāvokļa deklarāciju varētu apstrīdēt, balstoties vismaz uz diviem argumentiem. Pirmais arguments – notikumi uz ASV–Meksikas robežas nav klasificējami kā ārkārtas situācija. Otrais – Tramps, izsludinot ārkārtas stāvokli, pārkāpis savas pilnvaras, jo ASV konstitūcija paredz, ka Kongress, nevis prezidents atbild par federālo līdzekļu piešķiršanu, raksta aģentūra "Reuters".

Par apgrūtinājumu prezidentam var kļūt arī viņa paša izteikumi. Piektdien, paziņojot par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, Tramps šķietami nonāca pretrunās. Sākotnēji viņš izteicās, ka ASV norisinās "narkotiku un noziedznieku iebrukums". Taču vēlāk prezidents norādīja: "Man nevajadzēja to [izsludināt ārkārtas stāvokli] darīt. Bet es gribētu to [uzbūvēt robežmūri] paveikt ātrāk."

Šo prezidenta komentāru pamanīja arī viņa oponenti, kuri uzskata: Tramps tādējādi atzinis, ka situācija uz ASV–Meksikas robežas nav uzskatāma par ārkārtēju. Vairāki juridisko jautājumu apskatnieki izteikušies, ka šī Trampa replika var tikt izmantota tiesvedībā, lai pierādītu, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana nav pamatota, raksta portāls "Politico".

Demokrāti arī atgādinājuši, ka Trampa kampaņas solījums paredzēja ne tikai sienas būvniecību uz ASV–Meksikas robežas, bet arī to, ka sienas celšanas izmaksas segs Meksika, nevis nodokļu maksātāji, kā tas ir plānots tagad.

Demokrāti savā labā var izmantot arī faktu, ka situācija uz ASV–Meksikas robežas nav kritiska, ko apliecina arī statistika. ASV Muitas un robežsardzes dati liecina, ka arestēto cilvēku skaits pie dienvidrietumu robežas pēdējo 18 gadu laikā krities. Īpaši straujš kritums bija novērojams Trampa prezidentūras pirmajā gadā, ziņo BBC.

"Ja ASV bija nelegālās imigrācijas krīze, tad tā bija jāpasludina pirms divdesmit gadiem, nevis tagad. ASV dzīvojošo nelegālo imigrantu no Meksikas skaits arī pakāpeniski krītas kopš 2007. gada [liecina pētnieciskā centra "Pew" dati]. Turklāt problēma nemaz nav nelegālā robežas šķērsošana. Lielākā daļa nelegālo imigrantu nevis nelegāli šķērso ASV dienvidu robežu, bet ierodas ASV legāli un tur paliek," norāda Hiršs.

Tomēr, ja lieta nonāks līdz Augstākajai tiesai, Trampam ir labas izredzes uzvarēt. Konservatīvajiem tiesnešiem Augstākajā tiesā ir vairākums (5 pret 4), un divus no tiem iecēlis pats prezidents. Džona Maršala Juridiskās skolas profesors Stīvens Švins aģentūrai "Reuters" norādīja, ka Augstākā tiesa, visdrīzāk, atbalstīs prezidentu. Līdzīgu viedokli pauduši arī citi juridisko jautājumu eksperti.

Demokrātu centienus apstrīdēt prezidenta deklarāciju apgrūtina arī fakts, ka nav precīzas definīcijas, ko var klasificēt kā ārkārtas stāvokli un ko ne. Trampam ir labas izredzes uzvarēt tiesvedības ceļā, taču demokrāti ar tiesas procesu uzsākšanu var aizkavēt finansiālo līdzekļu izmantošanu sienas būvniecībai. Pastāv iespēja, ka šie procesi aizņems vairākus gadus un turpināsies arī pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām, norāda aģentūra.

Vēl pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas daudzi republikāņi uz šādu prezidenta soli raudzījās skeptiski. Viens no republikāņu skepses iemesliem ir precedents, kuru rada ārkārtas stāvokļa izsludināšana, lai, apejot Kongresu, prezidents varētu īstenot savus politiskos mērķus.

Ja Tramps izsludina ārkārtas stāvokli un iegūst finansējumu sienai bez Kongresa atbalsta, tad līdzīgu soli kādreiz var spert arī prezidents, kas pārstāv Demokrātisko partiju. Piemēram, prezidents no Demokrātiskās partijas var izsludināt ārkārtas stāvokli, lai ieviestu stingrākus ieroču nēsāšanas likumus. Republikāniskajai partijai šāds scenārijs būtu nelabvēlīgs, tādēļ jautājums par robežmūra būvniecību radījis šķelšanos prezidenta partijas ietvaros.

Republikāniskās partijas pārstāvis un Senāta vairākuma līderis Mičs Makonels (attēlā pa kreisi) sākotnēji bija skeptisks par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu robežmūra finansēšanas nolūkos. Taču tagad arī viņš nostājies Trampa pusē. Makonela nostājas maiņu varētu skaidrot ar centieniem demonstrēt, ka Republikāniskās partijas karognesēju un prezidenta starpā valda vienotība, taču republikāņu nevienprātība šajā jautājumā joprojām ir acīmredzama.