Nemieri Kijevā - 144
Foto: AFP/Scanpix

Izmeklēšanas gaitā par cilvēku nošaušanu pirms pieciem gadiem notikušajos protestos Kijevas centrā ir identificēti 66 izpildītāji, kas tiek turēti aizdomās par slepkavībām. No tiem 46 ir aizbēguši uz Krieviju, bet pārējie ir apcietināti, trešdien paziņoja Ukrainas ģenerālprokurors.

Jurijs Lucenko "Facebook" paziņojumā skaidro, ka lieta par cilvēku nošaušanu Maidana protestu laikā tiks nosūtīta tiesai tiklīdz kā parlaments apstiprinās aizmuguriskās tiesas procedūras pagarināšanu.

"Un šodien, piektajā asiņaino notikumu gadadienā, es varu stingri teikt: izmeklēšana ir noskaidrojusi 66 cilvēkus izpildītājus, kuri tiek turēti aizdomās par slepkavībām (no tiem 46 aizbēga uz Krieviju, pārējie ir apcietināti). Ukrainas Ģenerālprokuratūra šogad ir faktiski beigusi izmeklēšanu par tiem, kuri deva noziedzīgas pavēles, kas noveda pie slepkavībām un ievainojumiem Maidanā," raksta Lucenko.

Ekspertu un speciālistu komisija, balstoties izmeklēšanas materiālos, ir secinājusi, ka Maidana protestu dalībnieku bojāeja un ievainojumi "ir tiešā veidā saistīti ar eksprezidenta Viktora Janukoviča, bijušā UDD vadītāja Jakimenko un viņa padoto Tocka, Ganži, Potievska, Šegeļeva, bijušā iekšlietu ministra Zaharčenko un viņa padoto Šuļjaka, Konopļankina, Mikoļenko, aizsardzības ministra Ļebedeva, bijušā ģenerālštāba priekšnieka Zamani darbībām".

Tikmēr Ukrainas Nacionālā žurnālistu savienība trešden nākusi klajā ar paziņojumu, ka par simtiem žurnālistu piekaušanu Maidana laikā joprojām nav sodīta neviena persona.

Miermīlīgi protesti Kijevā, kas aizsāka tā saukto Cieņas revolūciju, sākās 2013. gada 21. novembrī. Demonstranti pieprasīja valdību ieturēt kursu uz sadarbību ar Eiropas Savienību. Pēc varasiestāžu mēģinājuma nelielo miermīlīgo demonstrāciju izdzenāt ar spēku protesti pārauga masīvā tautas kustībā trīs mēnešu garumā.

Protestētāju un drošībnieku sadursmēs gāja bojā varāk nekā 100 cilvēku, bet tūkstošiem tika ievainoti. Protesti kulminēja februāra beigās, kad tika piedzīvotas to asiņainākās dienas un Janukovičs aizbēga uz Krieviju.

Protesti, kas bija pazīstami kā Eiromaidans vai vienkārši Maidans, pēc tam ieguva Cieņas revolūcijas nosaukumu. Janukoviča valdības gāšana un sekojošā Krievijas agresija, – okupējot Krimas pussalu un sākot bruņotus nemierus valsts austrumos –, noveda pie straujas saišu saraušanas ar Krieviju un politikas virziena maiņu par labu sadarbībai ar Eiropas Savienību un Rietumu pasauli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!