Eiropas Komisija (EK) trešdien paudusi "lielu satraukumu" par Rumānijas valdības ārkārtas rīkojumu, kas vērsts pret bijušo Pretkorupcijas direktorāta (DNA) virsprokurori un pašreizējo kandidāti uz Eiropas Prokuratūras (EPPO) vadītāja amatu Lauru Kodrucu Keveši.
Otrdien premjerministres Viorikas Dančilas vadītais kabinets apstiprināja ārkārtas dekrētu, ar kuru ģenerālprokuroram atņemtas uzraudzības tiesības pār īpašo izmeklēšanas grupu, kas nodarbojas ar Keveši lietu.
Līdz ar to ģenerālprokurors Augustīns Lāzars, kas paudis atbalstu Keveši, zaudē tiesības izbeigt pret viņu ierosināto lietu.
Keveši 4. februārī tika atzīta par vēlamāko kandidāti EPPO vadītāja amatam, uz kuru izvirzīts arī Žans Fransuā Bonērs no Francijas un Andress Riters no Vācijas.
Rumānijas tieslietu ministrs Tudorels Toaders, kas pārstāv valdošo Sociāldemokrātisko partiju (PSD), pirms gada sāka procedūru, lai atceltu Keveši no amata DNA. Ministrs paziņoja, ka Keveši esot pārkāpusi konstitūciju un kaitējusi Rumānijas tēlam ārzemēs, kritizējot pretrunīgi vērtētās reformas tiesu sistēmā.
Keveši tika atlaista pagājušajā vasarā pēc mēnešiem ilgas stīvēšanās starp valdību un Rumānijas prezidentu Klausu Johannisu, kurš piekāpās un akceptēja Keveši atstādināšanu tikai pēc Konstitucionālās tiesas lēmuma.
Tajā pašā laikā Keveši vadībā DNA bija izpelnījies Eiropas Savienības (ES) atzinību par veiksmīgu korupcijas apkarošanu, kuras rezultātā tūkstošiem negodīgu amatpersonu stājušās tiesas priekšā.
Savukārt pret Keveši vērstā izmeklēšana tika uzsākta, kad viņa tika izvirzīta uz EPPO vadītāja amatu.
Bukareste kategoriski iebildusi pret Keveši iespējamo apstiprināšanu šajā amatā.
Valdības centieni atcelt vairākus pretkorupcijas pasākumus un anulēt notiesājošos spriedumus vairākām personām raisījuši aizdomas, ka tas viss tiek darīts, lai attaisnotu PSD priekšsēdētāju Liviu Dragneju, kas notiesāts par krāpšanos vēlēšanās un tādēļ nevar ieņemt premjera amatu.
Kādā citā lietā Dragneja ir apsūdzēts arī korupcijā.
EK "ar lielu satraukumu seko pēdējiem notikumiem Rumānijā, kas saistīti ar likuma varu," trešdien norādīja Komisijas preses sekretārs Margaritis Shins.
"Gan pēdējo izmaiņu saturs, gan procedūra, bez jebkādām konsultācijām ar tiesu sistēmu un ieinteresētajām personām izmantojot ārkārtas rīkojumu, šķiet ir tiešā pretrunā" ar Rumānijai izteiktajām EK rekomendācijām, piebilda Shins.
EK jau vairākus mēnešus pārmet Bukarestei situācijas pasliktināšanu tiesu neatkarības un korupcijas apkarošanas jomā.
Kopš Rumānija 2007. gadā iestājās ES, tās panāktais progress likuma varas nodrošināšanā joprojām ir pakļauts ikgadējam izvērtējumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
