Ukrainas prezidents Petro Porošenko, uzstājoties ANO Ģenerālajā asamblejā, ierosinājis Krievijai par tās agresiju pret Ukrainu atņemt veto tiesības ANO Drošības padomē (DP), vēsta "Currenttime".
"Varbūt ir pienācis laiks nolikt Krieviju pie vietas: sākt ar veto tiesību atņemšanu, vismaz tajos gadījumos, kad jautājumi skar Krievijas agresiju pret Ukrainu?" 20. februārī notikušajā sēdē jautāja Porošenko.
Prezidents atgādināja, ka 1939. gadā PSRS jau tika izslēgta no Nāciju līgas, kas viņaprāt "bija pareizs un attaisnojams gājiens".
Tāpat Porošenko aicināja ANO Ģenerālsekretāru Antoniu Guterrēšu izdarīt spiedienu uz Maskavu, lai ātrāk tiktu atbrīvoti 24 Ukrainas jūrnieki, kurus Krievijas spēki 25. novembrī sagūstīja pie Kerčas šauruma.
Krievija ir viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības padomes valstīm, kurai ir veto tiesības ietekmīgajā institūcijā. Maskava, piemēram, ir vairākas reizes izmantojusi savas veto tiesības, lai neļautu padomei pieņemt Krievijas atbalstītajam Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam nelabvēlīgas rezolūcijas.
Savā uzrunā Porošenko uzsvēra, ka kopš konflikta sākuma Krievija ir okupējusi 44 tūkstošus kvadrātkilometrus jeb 7% Ukrainas teritorijas.
"Krievijas bruņotā agresija ir laupījusi 13 tūkstošu cilvēku dzīvības, vairāk nekā 28 tūkstoši cilvēku guvuši ievainojumus. Un šis skaitlis iekļauj arī 298 pasažierus no reisa MH17, ko 2014. gada jūlijā notrieca Krievijas karavīri ar raķešu sistēmu "Buk"," pastāstīja Ukrainas prezidents.
Vairāk nekā 1,8 miljoni cilvēku Krievijas agresijas dēļ bija spiesti pamest savas mājas Krimā un Donbasā, papildināja Porošenko.
"Reiz cilvēku mierīgā dzīve šajos reģionos pārvērtās murgā, ko raksturo bailes un terors," uzsvēra prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
